21 Oktobris 2005 @ 12:17
 
Vakar, īsinādams laiku pirms kāda lietišķa randiņa, grāmatnīcā pašķirstīju Jelinekas "Klavierētāju". Sākumā nodomāju what the shit? Bet tad, uz vāka izlasījis, ka autore saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā, nodomāju, ka tie troļļi tak nebūs marasmā iedzīvojušies. Gan jau pie vainas tulkotājs, kurš pārskatīšanās dēļ romāna vietā iztulkojis kinoscenāriju, un tāpēc  vai visa grāmata sastāv no vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem. Vissarežģītākās lingvistiskās konstrukcijas bija atrodamas uz ceturtā vāka, kur izdevniecībā praksti atstrādājošs sabiedrisko attiecību students bija vingrinājies slavas dziesmu sacerēšanā, un Nobela prēmija bija domāta kā bamboocha?
 
 
( Post a new comment )
[info]gale on 21. Oktobris 2005 - 12:22
Nee, nee - tulkojumaa vnk saglabaata autores stils. Un graamata nemaz nav tik marazmaatiska kaa izskataas.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]gale on 21. Oktobris 2005 - 12:22
tb saglabaats
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]pepija on 21. Oktobris 2005 - 13:27
grāmata tomēr IR diezgan marazmātiska...jāpiebilst gan, ka filmu neesmu redzējusi un, šķiet, arī vairs negribu redzēt. Kau gan - arī citi rakstu darbi ir manī izraisījuši nelabumu (saturiski) - kaut "Skārda bungas" vai "Piedošana"...
(Atbildēt) (Link)