|
Septembris 8., 2005
16:48
Ir trakoti interesanti gan LU gan darbā. Un daudz. Tik daudz, ka aizmirstās par vakarvakara kādreizējā mīļotā vīrieša zvanu, par iešanu kājām uz mājām (ap vienpadsmitiem bija vēl TIK silts), par pļautu zāli saulainā rudenī... par to visu, kas ir. un kas ir jāpieraksta, jo vēlāk aizmirstās un paliek atmiņā tikai tās major lietas. Un viņa acīm, kas smaida.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
