zifs

Konstatējums ir sekojošs : man patīk garšīgi paēst (kuram gan nepatīk, vai ne?), bet es ienīstu ēst gatavošanu. Principā uzskatu, ka tas ir zemē nomests laiks. (Lai atvaino mani visi pavāri, kā profesionāļi, tā diletanti. Nekā personīga...)
Toties man patīk viss kaut ko cakināt. Sākot ar prastu adīšanu un beidzot ar visādu pribambasu filcēšanu, bet man nepatīk to visu tūcīt sev mugurā. Nekādas rotas lietas es nenēsāju, spilgtas un fifīgas somiņas arī dzan.
Un te man nāk prātā no filmas "Kaukāza gūstekņi" viens no tostiem, kura morāle bija, lai mūsu vēlmes sakristu ar mūsu iespējām.
'Ot man šitā nav!
Un tāpēc es pārtieku no piedegušām zupām (bez pārspīlējumiem) un kaktos man put pusiesākti, nepabeigti meistardarbi.