sapņojam

cannibalsmith:

Sākumā ar nelielas buras plīdzību slīdu pa ūdens virsmu jūrā. Tad "paceļās" aizvien vairāk buras, un beigās tāda liela, visās varavīksnes krāsās, bura. Un tas viss atrauj mani no virsmas un es, striķītī karājoties (turoties ar rokām), aizlidoju prom pa vējam nezināmā virzienā.

Papildināts: Starp citu, aizvakar pirmo reizi kopš uzstādīšanas (nepilnu mēnesi atpakaļ), taimeris, kas četros no rīta uz 15 minūtēm ieslēdz gaismu istabā, mani pamodināja. Rezulāts gan nav tāds, kādu gaidīju: pamošanās nav maiga. Sapnis tiek vardarbīgi pārtraukts ar sarkanu, biedējošu uzplaiksnījumu. Man arī neizdevās sakopot domas, lai veiktu luciditātes vingrinājumu, un tūlīt pat atkal zaudēju samaņu. :)