man patiešām nebūtu žēl sabojatā apava, ja vien būtu to skatu redzējusi, kā mans jaunais kasimirs, pilnīgi mierīgs un ar sevi apmierināts dzīvnieks, pietirinās pie kedas, iebāž galvu līdz pašam purngalam un veikli izvemj savus nešķīstos svalvu kumšķus kā tādā īpaši viņam radītā vemjamtraukā. jaunas izjūtas un vēlme kādu tā labi sāpīgi paraut aiz strīpainās astes jeb viņu sauc Luzi.

 

 

*****

un mana variācija par tēmu