Tad jāzvana uz Krieviju vai Ķīnu - tur pat sabiedriskajā tualetē hipernopietni atbildēs, jo nez kāpēc daudzi uzskata, ka nevis sarunas saturs, bet tonis un rituāls ir noteicošie.

Par krieviju ir atsevišķa saruna, tur cilvēkiem galvā ir uzskats, ka forma ir pāri saturam.
Bet tomēr, par Latviju man tiešām ir bažas. Cik atceros, pirms gadiem 10 tā nebija. Runa pat nav par toni, bet vispāri par attieksmi, kura ir ļoti nenopietna un pat nolaidīga. Kas, starp citu, ārkārtīki stipri atgādina tieši Krieviju tikai bez uzpūstās nopietnības.

Par Ķīniešiem, starp citu - tie ir malači. Biznesus dara ātri, precīzi un parasti bez problēmām, kas ir tas ir. Melo gan, bet tā jau ir cita saruna.

jā jā dirs tālāk

kāda tauta tāda valsts

varbūt esam kaut kā "kulturāli" bet citātādāk visādi atpalikuši, domāju tās varbūt tradīcijas no padomju laikiem, kas jau paaudzēs iegājies, un vispār jau kādu zinātni/kultūru/wtf jūs gribat pieprasīt no 1,5?? mlj vai cik te ir cilvēki? var teikt - ej un fappo uz tiem ķīnīzeriem

Zinātni varbūt nē, bet kultūru gan.
Labi, salīdzināt ar citiem nav korekti, bet man tomēr šķiet, ka mums Latvijā nopietni, nopietni jāmācās visu ko tikai var mācīties - kultūri, sociālās un citas zinātnes, kā uzvesties, kā runāt, pilnīgi jebko un jāveido sava valsts no jauna. Jo, šķiet, neatkarība jau ir, bet pati tauta ir kaut kāda postpadomju putra ar retām rozīnēm, no kuras kaut kas tomēr jāveido. Tieši uz tām rozīnēm visas cerības.

jā, jā, ka tikai kultūru un sociālās, cik ilgi vēl sēsim uz slima mūļa, domāju nomālam racionālismu un kaut vai žīdu pedogoģijai arī jāizļauj uzlekt seglos, ziniet es neesmu par globalizāciju bet tie ir lopi

ka tikai nodirst

"Žīdu pedagogija" ir labākais kas ar cilvēku var notikt. Es tev to saku kā tas, kas visu noderīgāko iemācījies tieši pie ēbrejiem.
Par kultūru un sociālajām es nedomāju visu abstrakto muldēšanu, ar kuru tas nereti tiek aizstāts, bet gan diplomātiju, politiku (īsto, nevis karošanu par krēsliem) un māku izveidot dzīvojamu sabiedrību.

tu arī vakar dzēri?

es nesaprotu par ko mums bija runa

Mazliet varu piekrist- man te pēdējās nedēļās viens specifisks pasūtījums. Liela daļa, pat nenoklausoties līdz galam sāpi, tā arī izsakās- "Nohnohno", bet es taču esmu uzstājīgs un atrodu kantorus, kas ne tikai ar prieku uzklausa manus aptuveni precīzos jautājumus, bet arī piedāvājās noskaidrot, apzināt, atzvanīt un ieteikt labāko.
Es teiktu- tā nav vispārēja nelaime, bet atsevišķu indivīdu (kuru ir gana daudz) "vieglāk pateikt nē, ka piecelt pakaļu un paņemt kaut ko no mapes plauktā"