meitene, kas vienmēr smejas visskaļāk. nē nu galvenais, ka tik viņai labi. tas, ka es neticu, tas nav svarīgi. tā vien gribējās uz viņas koķeto pretjautājumu izšaut kaut ko, kas pretendētu uz pirmo retorisko atbildi, ko būtu dzirdējusi savā mūžā, jo viņa tāpat par apstiprinājumu tam, ka klausās tikai nedabīgi smiesies un mētās galvu kā zirgs. fui, kā es, bet nu no kā tu mūc aiz tās pārspīlētās jautrības. skaista, prātīga un no visa vēl itkā, bet tā..eh

vakaru pavadīja gaudās par to, ka mīlestība nesanāk, uzticības nav, vīrieši cūkas, attiecības vienmēr ripo no kalna lejā un tā tālāk un tā joprojām un to visu tādā ļoti nospiedošā tonī " o gorje, o gorje mņe". pēc mana tosta par mīlestību "ja ar pirmo reizi nesanāk- ieteiktu jums pārgriezt vēnas" tikai sapratu, cik ļoti man tas patiesībā laikam riebjās. pārējie arī saprata, ka man kaut kas nepatīk. meh, tajā vietā nekāda sanšaina tēls nekad nav bijis, nav arī ko sabojāt.