criminally volga
skaitiet zvaigznītes
 
8.-Nov-2006 10:07 pm
visu dienu lasīju vecas vēstules, kuras esmu sūtījis savai draudzenei sarmītei un kuras viņa man uz laiku iedeva pārlasīt. briesmīga banalitāšu un tukšvārdības jūra tur bija, brīžiem smieklīga līdz vājprātam, bet patiesa gan, un tagad jūtos galīgi saguris pēc visa tā un pat noskumis. lasīju un neatcerējos nevienu vārdu no rakstītā, viss kā no jauna, it kā autors būtu pilnīgi svešs cilvēks, taču vienu gan sapratu - visinteresantāk lasīt ir tad, kad tiek aprakstītas nevis kaut kādas nekonkrētas izjūtas, nu kādas jau tās jauniešiem bieži mēdz būt, bet gan reāli notikumi un fakti.
Comments 
8.-Nov-2006 10:28 pm
bet es esmu sadedzinājusi (vai izdzēsusi -tas jau teholoģiju laikmetā) visas savas vecās vēstules. nezinu, labi tas vai slikti.
8.-Nov-2006 10:32 pm
es arī esmu tā darījis. tagad gan vairs tā nerīkotos, varbūt paslēptu no citu acīm, bet pavisam neiznīcinātu. un ja nu tur pēc laika var atrast kaut ko vērtīgu?
8.-Nov-2006 10:34 pm
kam vērtīgu> pašam? nez vai, tikai pārsteidozšu. kā jau tu pats teici - cits cilvēks. es vispār nekrāju. nekrāju ne atmiņas, ne notikumus, ne naudu.
8.-Nov-2006 10:47 pm
ai, es jau arī nekrāju. daži draugi par to pat apvainojas, jo nekādas vairs koķetērijas nesanāk - vakar smaidīja un deva cerības, bet šodien jau kā pīlei ūdens, nu kur tas der? :)
8.-Nov-2006 10:50 pm
to es par atmiņām (emocijām). ne par tekstiem, tajos gan var kaut ko derīgu šad tad atrast, tā, ka pašam prieks.
8.-Nov-2006 10:28 pm
tevi lasa pilnīgi cits cilvēks
8.-Nov-2006 10:34 pm
pilnīgi cits. lasu un domāju - nu kā var divdesmitarcikturgados būt tāds antiņš?
8.-Nov-2006 10:46 pm
tāpēc jau cilvēki vairs neraksta ne vēstules, ne ko — bailes, a ko teiks subjektīvais es?
8.-Nov-2006 10:55 pm
subjektīvais es sev saka: šausmas, šausmas, labi, ka tu, gudriniek, brīnumainā kārtā tomēr esi izglābies! :))
This page was loaded Dec 18. 2025, 11:43 am GMT.