|
[12. Jun 2009|11:49] |
sapīkšana uz pasaulsiekārtu parasti ved pie melanhōliskas bubināšanas kā tādai bābai - filozofijas pasniedzējai otršķirīga institūta nesaistītā fakultātē. bet gribējās tak, lai pēc allaž maldinošās virskārtas nokasīšanas parādītos vienkārša siena vārdā stoja.
un saule tak ārā spīd. gaiss smaržo. apakšstāva vecis ar garu, zobainu elektrisko motorzāģi cērp sava patio dzīvžogu. spriežot pēc vienreizējā aromāta, kas ticis līdz pat datorkaktam mūsu dzīvoklī, tas sastāv no dzīviem lauriem. |
|
|