Tā, tagad tā.
Es nolēmu ne par ko vairs neuztraukties. Diemžēl, pasaule tā nedomā un uztraucās tāpat kā līdz šim. Piemēram, man tagad vajadzētu strādāt, vai ne, bet es dzeru kafiju ar pienu un balzāmu un skrolloju feisbuku. Nu labi, priekšniece nav uz vietas. No otras rokas, pat ja viņa būtu šeit, es darītu tāpat.
Vēl man ir iesnas jau kādu trešo dienu, bet man patīk, ir attaisnojums dzert balzāmu darba laikā un jo sevišķi pēc tam. Var arī kafijas dzērienu "Moka".
Jā, un vēl es izdomāju neuztraukties par sirdslietām. Ne jau kardioloģiskā nozīmē, protams. Es sapratu, ka brīvība ir pats labākais, kas cilvēkam var būt. Piesiešanās otram pie kājas un valkāšanās līdzi kā bērnam, kuram neiegādā kāroto mantu, ir a) pazemojoša; b) apnicīga; c) paņem daudz enerģijas; d) ne pie kā laba nenoved.
Maigums un distance izglābs pasauli.
Ja vien viņa, protams, vispār ir jāglābj.
Par to - nākamajā raidījumā. Visu labu un sekojiet mūsu notikumiem arī turpmāk!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}