| ---
šauras ir tās kalnu takas
kuras mūsu solī krīt
divi nevar vienu ceļu
pēdu pēdā iemīdīt
vai būs jācērt jaunas kāpnes
vai tās nāks, kā atnāk rīts
tā kā upe un kā smiekli
kopā augšup iesvētīt
kāds ir ceļš, ko zvaigznes saka
kāds ir tas, ko tava sirds
un tas viens, ko Viņš ir lēmis
vienīgais, kas neizirst
solis solī, doma domā
uz to sauli, kas vēl dzimst
un kad es tur aizcīnīšu
vai mēs nebūsim jau cits?
reiz pat likās, nekā nava
tikai karstums sažņaudzīts
kuru iesēt lāpas matos
un tad redzēt, kā tā spīd
ka varbūt viss tikai māņi
ka es nezinu, kas īsts
un kad uzlīs baltā gaisma
visas sāpes atrisīs
dod man savu roku drošu
blakus soļi, tuvu plecs
visi ceļi ved uz smaili
mūžīgs ceļš, bez laika vecs |