|
Jūlijs 16., 2010
 | 13:52
Nu lūk, brīvdienas ir pagājušas, rīt atgriežos cīņā ar vējdzirnavām. Jau ieplūstu savā ikdienā - rakstu budžeta plānus, rēķinu kā savilkt galus. Atpūtas mirklis bija tik īss. Iedomājos visus stresus kas mani sagaida, jo darbā mani apmāca par vadītāju. Pirms aizbraukšanas centos par to visu nedomāt, jo zināju, ka braukšu prom, bet tagad, iedomājoties, ka viss tas jebatorijs sāksies un man nemaz nebūs kur mukt, gribās ielaist sev lodi pierē. Nezinu kapēc bērnībā tik ļoti gribās būt pieaugušam (atceros ar kādu lepnumu gāju ar īres lapiņu uz banku, maksāt par dzīvokli, kad man bija kādi 10. jutos tik liela un svarīga), gribu būt maziņa un bezrūpīga un uztraukties par to, ka kaimiņu saša negrib ar mani spēlēties.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
