| salmu āža dolce vita |
[21. Apr 2009|10:56] |
|
un vēl pie vakardienas - ja veneto ielas sarīkojumā tevi (šarikovu pēc dziļākās būtības) vadā apkārt kā tādu laimes lāci, un kā retu kukaini stāda priekšā dažādiem direktoriem, prezidentiem un vēstniekiem, godājot par padomnieka kungu (kas es, atzīšos godīgi, neesmu - paldies providencei, ministra titulu šoreiz lika mierā; bet nu nevar jau arī čakarēt namatēva reputāciju no sērijas - заладил как папугай: я не иполит, я не иполит), goda vārds, pārņem ļoti īpatnējas izjūtas. tas ir vispirms ļoti smieklīgi, taču tik pat arī patiesi un sirsnīgi, un galu galā, atzīšos vēlreiz, tas tomēr būtiski traumē personas spartisko konstitūciju. kondīciju visbeidzot arī. |
|
|
