par tām nedaudzajām kļūdām, par kurām mātei zināms un kuras esmu pieļāvusi, viņa vienmēr ir teikusi: "Ja zinātu, kur paklupsi, paliktu spilventiņu apakšā".

nu tad esmu sākusi likt spilventiņus visur, kur potenciāli redzu feila vai vilšanās/sarūgtinājuma iespējamību - arī sīkumos, jo man sīkumi ir svarīgi. ja man būtu bijusi tā iespēja apdedzināties mazāk (turklāt ja tā nebūtu bijusi apdedzināšanās aiz naivuma vai paļaušanās uz otru cilvēku), es to nedarītu kaut vai aiz pārliecības, ka ir kāds cits, kas pašaus to spilventiņu zem manas pēcpuses, lai mazinātu triecienu. tādas pārliecības nav, tā ka nebrīnieties un neuzdrošinieties justies abižoti, ja izlieku spilventiņus.