| |
[Apr. 1st, 2012|03:47 pm] |
Sapnī biju uzbūvējusi jaudīgu kosmosa kuģi. Palaišanas vieta bija aptuveni Saules akmens ēka, bet, protams, banku mana zemapziņa bija novākusi, lai netraucē. Bija sanākuši skatīties samērā daudzi ļauži. Pati stāvēju tālu - kā nekā uguns un degviela nav joka lieta. Brīnījos par tiem, kuri līda aizvien tuvāk un tuvāk - vai viņi nesaprot situācijas nopietnību?
Palaišanas brīdī kuģis sadalījās gabalos, pārvēršoties par skastu salūtu. Katra pakāpe aizlidoja kur nu kurā, degošas atlūzas gāzās virsū cilvēkiem. Viņi gan pārāk neuztraucās par to.
Bija mazliet žēl, bet neskumu. Būs jābūvē jauns. Vai jauni.
PS Līdzko sāku aprakstīt sīkāk sapnī paredzētos nodomus nākotnes kosmisko pavadoņu projektēšanā, uzreiz izķēru gan organisma slāpes pēc funtamentālām zināšanām cilvēkresursu menedžmentā, gan sapratu sapņa freidisko daļu. :) |
|
|
