| aperitīvam |
[22. Mar 2009|11:44] |
vakar spontāni apēdās pavisam citas lietas, tādējādi provianta loģistika devusies laiktelpā dzīvot savus pavisam savrupus cēlienus. no ledusskapja joprojām sārti raugās trusis.
raugās bezgala pacilājoši. solīdams savas miesas liekamas uz dēlīša, lai asu nazi tās razčļeņītu; katru sīko loceklīti tādam rauta formāta kumosam, un savu kuslo krūšu kurvi, kuru sedz tik niecīga muskulatūras kārtiņa, ka tā droši pretendē uz delikateses statusu.
olīvas, mazas un sārtas kā truša acis, gozēsies un svīdīs pikantus eliksīrus sānu pie sāna un knakšķinās rozmarīna zariņus kā sēmuškas kādas. no ribām un cita kaulāja pēc maltītes kreativitātes uzplūdā varēs sasliet tādu mazītiņu namiņu rūķu šausmeņu vajadzībām. par ieeju ģeldētu gavaskauss, pret kura garajiem zobiem rūķi apsistu savas tupās galveles, nejēgdami gana zemu pieliekties, pār slieksni kāpjot. |
|
|
