| |
[Mar. 2nd, 2012|07:36 pm] |
Esmu atpakaļ... bet daļēji. Jo ar mani ir noticis tas, kas neglābjami notiek ar katru braucēju, kura karma ir iekulties piedzīvojumos- bagāža neieradās.
Pārlidojumā Parīzē bija baisais haoss. Sēžot kādas uzgaidāmās telpas sturī, iespiedusi klēpī visu, kas bija līdz, t.i. reāli pašu nepieciešamāko - somu ar telefonu, datoru (un lādētājiem :)) pasi, kredītkartēm, ar dziļu cieņu vēroju, cik perfekti lidostas personāls tiek galā ar histēriskām personām, kuras dažādu apstākļu dēļ ir nokavējušas dzīvē kaut ko Būtisku. Galvenā mācība - nav jēga runāt ar cilvēku, kurš nav kontaktā. Un viņas to arī visu laiku darīja - centās atgriezt šos cilvēkus realitātē.
Tas, ka bagāža bija apdrošināta, mani neiepriecina, jo trauma, dodoties pa veikaliem žaketīšu meklējumos būs lielāka kā prieks par summu bankas kontā |
|
|
