Nē.

Es nedaudz izmainīju savu jautājumu

:)) Bet atbilde jau nav arī tik vienkārša. Manuprāt cilvēks var saglabāt savu es, bet arī to ir jāmāk/jāiemācās (lai neubagotos). Bet dzīvošana tikai pašlabuma gūšanai nav cienījama, nē. Pārāk sekli. Dzīve ir daudzpusīga un dziļa. imho.

Bet no otras puses - kas gan ir šis Es, kas tik ļoti jāglābj? Reizēm tie ir tikai emocionāli gruži.

Ehh, joprojām nespēju savu domu saprotami izteikt...
Mans jautājums bija par izvēli labāk riskēt zaudēt savu komfortu (pat ja tas nozīmētu arī savas dzīvības zaudēšanu) nekā atteikties no savas pārliecības un uzskatiem, piemēram, neradīt citiem ciešanas sava labuma gūšanai.

"vai ir iespējams izdzīvot, nezaudējot dzīvesprieku un neatgriezeniski nesasmērējot sirdsapziņu?" Ja tas nav iespējams, es tinos no šejienes! (T.i. uzskatu, ka ir iespējams dzīvot un uzdzīvot, un ka tā arī būtu jādzīvo.) Bet arī vārds izdzīvot... norāda mērķēšanu uz pašu zemāko līmeni. Nevajag izdzīvot, vajag dzīvot. Vai vismaz tēmēt uz to. ;)

Tik un tā, pa vidu visam ir tie dzīves nevajadzīgie gruži, kas neļauj redzēt patiesību. Varbūt ir pārāk liela pieķeršanās komfortam un risks tiek pārspīlēts? Varbūt principi, lai arī labi domāti, vairāk kaitē paša darbībai? Varbūt situācijā kaitējums citiem arī tiek pārspīlēts? Varbūt darbība tiek bremzēta pārdomājot vai tik kādam tas nekaitēs? Un godīgi sakot, kaitēs gan jau kādam. Noteikti. Kādam būs aizskarts viņa gods, ka tu atļaujies domāt savādāk. Kādam būs sāpīgi, ja, piemēram, jūtas nebūs abpusējas. Vai arī vienkārši kāds vilsies, jo tu darīsi pa savam. Bet darīt pa savam vajag! Protams, ir ļoti svarīgi neradīt īstas ciešanas un zaudējumus citiem, bet tas atkal atgriežas pie tā, ka patiesību ir grūtāk redzēt, jo visādi emocionālie gruži traucē.

Man reizēm ir tik grūti izteikt savas domas vārdos (iespējams, pie vainas ir arī mans mazais vārdu krājums, bērnībā maz lasīju grāmatas), ka manis rakstītais ir tik sarežģīts (piemērotāks vārds varētu būt "samudžināts"), ka citiem cilvēkiem ir grūti uztvert manis rakstītā domu. Heh, reizēm ir pat tā, ka pats nespēju atkost, ko esmu sarakstījis. :D

Tas ir normāli. (Samudžinātība.) Palasi manu komentāru augstāk. :D
Bet par mazo vārdu krājumu - izmet tās muļķības no galvas.
a) Vārdu krājums vispār IR mazs, lai izteiktos. Vienkārši nav tādu vārdu;
b) tev ir mazs vārdu krājums? Izmet tās muļķības no galvas. :P

Nu man pārsvarā ir ticis pārmests, ka nespēju izteikties un ka tur pie vainas ir mana spītība, bērnībā neklausot vecāku pamudinājumiem lasīt grāmatas :)