pirmo reizi pēc slimības vakar izbāzu savu degunteli laukā no mājas un iedzēru alu. vakars turpinājās ar to, ka pie manis ieradās daži no 'kurinātavas puišiem', lai divpadsmitos naktī nodarbotos ar gastronomiskajām izvirtībām un turpinātu filmu divdiennieku. rezultātā naktī tikai viens kritušais, bet mēs, pārējie, apmierināti un filmu skatīšanās rezultātā pietuvinātiem iztēles horizontiem (vadoties pēc teorijas, ka televīzija negatīvi ietekmē iztēles attīstību), vēl aizvien spirgti sagaidījām saullēktu. man drīz jāiet dušā, lai gatavotos kārtējam braucienam uz Rīgu ar mērķi atrast ideālo dzīvokli, kurā es varētu justies kā mājās. man ir slinkums un nu nemaz negribas to darīt, tomēr dzīvot man kaut kur vajadzēs un diemžēl tas ir neatliekams pasākums. taču pirms tam man ir laiks vēl vienai filmai, respektīvi, atkārtotai filmas Control skatīšanai. jauku jums dienu un izēdiet brokastu šķīvi tukšu, citādi dienā nespīdēs saule.
P.S. šīrīta dziesma rauj sirdi laukā.
P.P.S. par to, ka man apcerīgs garastāvoklis - manuprāt labākā klaviermūzika, ko esmu dzirdējusi (nerunājot par klasiķiem).