ir labi izbrīvēt stundiņu no virpas darbiem, lai aizbrauktu tepat aiz pilsētas robežas netālu uz vienām mājām pēc akmeņiem puķdobes bortiņam, pajandalētu pa sētu ar lielu un draudzīgu suni, paklausītos stāstu par stārķi, kurš šodien dīķī bebru/ūdru lamatās iekritis un ticis izpestīts, paskatītos uz četrām stirnām, kas nesteidzīgi cilpo pa lauku kā tādi lieli zaķi, un mājupceļā pamātu priedaines plančkā peldošajiem gulbjiem. cik tad var uz pasauli skatīties caur tām 17 collām.