gandrīz gandrīz ideālas vakariņas - Kvartets Nr 2 - Izpriecas Nr 4 - atskaitīšanās no lietotāja

tante

04:18 pm - Kvartets Nr 2 - Izpriecas Nr 4 - atskaitīšanās no lietotāja

tad nu ar nokavēšanos, bet toties no sirds atskaitīšos par pagājušo seZdienu pie begemotsa ..:)

ceļš turp pagāja mierīgi un pēc begemotsa sastādītās vietas atrašanas kartes viss atradās kudī ātrāk nekā izskatījās pēc tās pašas kartes..:)
pie pašām dzīvokļa durvīm mētelim iztrūka poga un tas bija piedzīvojums Nr.1 tajā vakarā..:)
iegājusi iekšā atklāju, ka visi jau sanākuši, es viena pati tuntulējos ar ierašanos..:)

kad biju izsūdzējusi savu bēdu, proti - ka es jūtos galīgi izkāmējusi un tāpēc mani steidzami jāpiebaro, labāk garšīgi, kā negaršīgi, mums izsniedza zupu..:)

TĀDU zupu, ka es jau pēc trešās karotes pieteicos uz papildporciju, kuru vēlāk arī saņēmu..:) kā novēroju, vēl daži labi pieteicās uz papildporciju un arī saņēma to..:)

kā sacīt jāsaka - no visām mūsu kvarteta zupām begemotsa ražotā zupa bija Viszupīgākā - tobiš - visoriģinālākā, visgaršīgākā, visvisvis, ieskaitot mazuma piegaršu..:) par zupu barotājs saņem no manis nešaubīgas 20 balles pēc 10 baļļu skalas..:)

pēc tam mums pasniedza tvaicētu lasi ar rīsiem un rozā mērci..:) lasis kā lasis, nekādu īpašu pazīmju - pavisam pat ļoti garšīgi ēdams, mērce superlieliski saderēja kopā gan ar lasi, gan rīsiem, bet, lūk, rīsi - tas ir īpašs stāsts...
ar rīsiem, kā jūs visi varbūt iznat, klapatu parasti ir vairāk nekā to pašu rīsu - tad viņi salīp, tad viņi nedavārās, tad pārvārās un vispār perfektus rīsus tai īsti pareizajā stingrībā/mīxtībā un nesalipušus gan jau ka jums visiem pa mūžu labi ja pāris reizes vien ir gadījies iebaudīt..:)
tad lūk šitie rīsi bija kak raz tie, kuriem tiec klāt labi ja pāris reizes pa mūžu..:) rezultātā rīsus es vēl pāris reizes sev ieliku, jo arī bez laša, tik ar mērci, tie bija superprīmā..:)
par pamatēdienu tamdēļ begemots saņem no manis 10 balles, par rīsiem papildus vēl 5, kopā 15 balles pēc 10 baļļu sistēmas..:)

pēc rīsiem mums sākās izklaidēšanās, kura saucās Katanas ieceļotāji... tā kā šo geimu es spēlēju pirmo reizi, tad tās iekšējās problēmās iebraucu tikai uz spēles beigām, iebraukšanu pamatnoteikumos egoistiski izmantoju savā labā un vinnēju...:) par pārsteigumu visiem un visvairāk jau pašai sev.:)

nākamā ēšanas kārta bija paredzēta ar pankūkām vulgaris nevulgaris zaptu pavadībā..:) spēles radītais uzbudinājums mums visiem bija atgriezus jau pirmīt aizēsto apetīti un tāpēc, pēc brīža sapratuši ka begemots vienkārši fiziski nespēs viens pats piecept tādu kalnu pankūku, kurš tādiem badaiņiem kā mums visiem prasījās, viss kolektīvs devās viņam palīgā cept pankūkas..:) tā panna viņam ir vienkārši BAISI smaga, tāpēc pannu cilāja (ar vienu roku!!!!! es to nekad nespētu - man pat ar divām rokām tā panna šķita nekustināma!) vilibaldis, tati nodarbojās ar pasākuma komentēšanu, es ar pasākuma komandēšanu, pats begemots nodarbojās ar to, ka ik pa brīdim sevi piepūderēja ar miltiem - vārdu sakot, tas pasākums bija TIK FORŠS, ka pankūkas pat nemanījām kā noēdām, kaut arī ik pa brīdim atskanēja visādi ummm un ņammņamm - pieļauju, ka tās man tikai dzirdes halucinācijas, jo pati ēdu tās pankūkas kā simts gadus nebarota un man nav ne jausmas cik daudz to es apēdu, bet konkrēti zinu, ka vairāk, nekā es parasti spēju sevī iedabūt..:)
par pankūkām es balles nedošu, jo mēs tās rezultātā kolektīvi veidojām - un neslikti saveidojām..:) tāpēc arī nevaru tās ieballēt, jo nav īstas skaidrības vai kolektīvs ir jāballē kolektīvistiski vai atsevišķiski....

pa vidu visam dzērām visādus vīnus, vienu vīnu begemots tikai parādīja, bet dzert nedeva - kaut kāda baisākā latvijiskā izlējuma šamurla!..:)

Katanu uzravām vēlreiz, jo geims kolektīvam bija iepaticies..:) es nevinnēju...:(

un tad izrādījās, ka pulxtens ir jau tik, ka ja tie, kuri dzīvo ne gluži turpat aiz stūra nepasteigsies aiziet, tad visi pēdējie transporti var kļūt nokavēti... un mēs sākām taisīties aiziešanai - aut zābakus un vilkt mēteļus..:)
un te nu notika mans piedzīvojums Nr. 2 - zābakiem saplīsa raiferis...

kādu pusstundu cīnījos ar savas personīgās kurpniekmeistarības attīstīšanu, labi, ka mājas saimniex izsniedza visus nepieciešamos instrumentus, pēc zābaku davešanas līdz pareizajai kondīcijai man izsniedza viskiju nervu nomierināšanai un ta dmani veda uz manu pēdējo transportu, kuru man izdevās nenokavēt - pavisam laicīgi nonācām stacijā, kā uzkāpu uz perona tā arī vilciens pienāca - pēdējais tās dienas vilciens..:)

vārdu sakot - pasākums bija Tik Jaux un piedzīvojumiem bagāts, ka es pavisam noteikti un pat visai kategoriski Gribu Turpinājumu ar šo pašu kompāniju..:)))

kaut kas man liek domāt, ka turpinājums mums noteikti būs un varbūt pat ne viens vien..:)