[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 26., 2009 | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 23:57 [Link] |     Gribētu te kaut ko uzrakstīt par Eiropas mēroga Norvēģu klasiķi Knutu Hamsunu, sakarā ar nesen izlasīto viņa stāstu ''Pāns'', bet sapratu, ka neesmu sasniedzis tādu līmeni lai varētu atbilstoši rakstīt par tāda kalibra darbiem. Ja es teikšu, ka man viņš ļoti patika, tas būs teikts pārāk sausi un neizteiksmīgi. Ne velti Hamsunu uzskata par vienu no pirmajiem modernistiem Eiropas literatūrā. Pilnīgi klusēt tomēr arī negribas tāpēc vismaz pāris vārdiņus pateikšu. Nebiju vēl lasījis nevienu darbu kur būtu tik interesanti un intriģējoši savītas cilvēku savstarpējās attiecības, ļoti smalki atklājot cilvēku rakstura īpašības. Tajā pašā laikā tas nebeidz pārsteigt ar intriģējošiem pavērsieniem un pilnīgi negaidītām situācijām. Un visam caurvijas skaisti Norvēģijas ziemeļu dabas apraksti. Arī pats stils, kā jau es minēju, ir pilnīgi savādāks nekā bija pieņemts rakstīt līdz tam. Pašam Hamsunam arī ir visai interesants dzīvesstāsts. Norvēģijā daudzi viņu vēl šodien uzskata par otru lielāko tautas nodevēju aiz Vidkuna Kvislinga. Var atrast arī netiešu Hamsuna saistību ar Padegu, vienvārdsakot pilns komplekts, lai autors būtu mans favorīts. :) Starp citu latviešu literatūrā visai līdzīgi rakstījis jau pirms kāda laika manis šeit minētais Eriks Ādamsons. Parasti arī Hamsunu min kā vienu no viņa lielākajām ietekmēm. Mūzika: Rammstein- Hallelujah | ||||||||||
| Comments | |||||||||||
kādu laiku pēc izlasīšanas gribējās nēsāt līdzi | |||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}