kaķa klepus - ir viens, kuram es tā varētu atbildēt ... kaut vai šodien!

tik cerams, ka tev tajā brīdī nebūs aizbāzta mute ar kaut kādu striķi - kā attēlā redzamajam personāžam :))

tu taču nebūsi vīlusies, ja tieši tā arī izrīkotos ar tevi? :)

Hehe, es ar tā kādreiz domāju. :) Domas mainījās tai brīdī, kad viņš man tika pasniegts. Tagad katrreiz, kad uz viņu paskatos:
1) ataust atmiņā tas stiprais, mīļais spēks, kas nostrādāja pasniegšanas brīdī +
2) kārtējo reizi iedomājos/atceros par to vienu cilvēku, kas man tomēr ir dārgāks par visu pasaulē.

Cheers. Gredzens bez domas nav spēks. Gredzens ar mīlestību pasniegts u pieņemts uzsūc sevī visu mīlestības spēku un atgādina par to ikdienā, kad liekas, ka tā ir kaut kur paslēpusies.

PS. Šon vakarā būsiim pie mā. Tu-?

Mīļā, Inga,
es ar nenormāli lielu pietāti un 200% cieņu uz tevi skatīšos tai brīdī, kad tu šo absolūti pareizo un ideālo nostāju būsi veiksmīgi ieviesusi praksē. :)
Pīs & Luv.

[A domu uztvēru. No šīs prasās turpināt diskusiju par to pašu veco labo Rainiskās (sorre, vnk šis vīrs man vēl joprojām ir lielākais ideālists, ko "pazīstu", ja nu vienīgi Ibsens vēl stāv klāt) filosofijas implementēšanu dzīvē. Domas jāmaterializē - ar kļūdām, ar kritieniem, ar vilšanos ar prieku par ņemšanos, citādi dzīve, manuprāt, nav pilnvērtīga.]

ilgi šito domāji? :))

:))