Iespējams, es pati uz visu šo ideoloģisko karu par-un-ap-medicīnu (vai pat zinātnisko diskursu kopumā) reaģētu daudz mazāk emocionāli, ja pati nebūtu svaigi brutāli konfrontēta ar situāciju:
a) kad ģimenes ārste uz sūdzībām, kuras ļoti atgādina psihosomatiskus simptomus, reaģē, nosūtot uz komplicētiem izmeklējumiem un, pateicoties tiem, atklāj vēzi agrīnā un visnotaļ labi ārstējamā stadijā;
b) kad pie līdzīgiem simptomiem cits ģimenes ārsts iesaka "harmonizēt ķermeni un garu", paraksta bezrecepšu medikamentus, aicina "domāt labas domas", un pacients pēc diviem gadiem sāk vemt asinis un vēl pēc pusgada mirst no neārstēta vēža.
Baidos no brīža, kad mana ļoti inteliģentā, bet nu jau krietni gados esošā ģimenes ārste aizies pensijā, un es būšu spiesta meklēt citu. Es noteikti justos drošāk, ja "ķermeņa un gara harmonizēšanas" idejas mūsu valstī būtu mazāk populāras. Diemžēl princips "ja nelīdzēs, tad neskādēs" šajos gadījumos ne vienmēr darbojas. Jā, kļūdīties, jo īpaši diagnostikā, kā arī terapijas izvēlē, var arī ārsts bez ezotēriskiem putniem galvā. Tomēr stingra turēšanās zinātnes izpētītajās robežās, manuprāt, samazina kļūdu izplatības areālu.
(Piedevām, man ir sū*īga pašiedvesma, ļoti slikti padodas "iedarbināt dabiskos aizsargmehānismus", tāpēc ar skaudību skatos uz tiem, kam sirdsklauves vai galvassāpes pāriet no ceturtdaļtabletītes validola vai krūzītes vīgriežu tējas. Man parasti vajag kārtīgu devu BigPharma algotņu notestētas vielu kombinācijas, kura nobeigusi dučiem laboratorijas žurciņu, līdz tikusi atzīta par kaut cik iedarbīgu. Taču lai jau citi ārstējas ar cukurgraudiņiem - vienīgi tad es gribētu šīm metodēm lasīt godīgu skaidrojumu "Tas reizēm darbojas, bet neviens pagaidām nezina, kāpēc", nevis tuftu par ūdens atmiņu, skābju/sārmu līdzsvaru vai tumšās un gaišās enerģijas plūsmu meridiānos starp čakrām.)
Rezumējot: es uzskatu, ka gan![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zimbabve, gan walkire dara labu un svētīgu darbu. Lai viņām nenolaižas rokas, lai nedara sāpes nedraugu mestie akmeņi un mugurās ietriektie draugu duncīši. Pati daudz palīdzēt diemžēl nevaru, ja nu vienīgi šērojot, laikojot, retvītojot.
Ak, jā - un tie, kuri pārmet gan vienai, gan otrai aroganci, augstprātību un agresīvu sarkasmu - lūdzu, nedariet paši to arogantā, augstprātīgā un agresīvi sarkastiskā manierē, jūsu vēstījums kļūst nepārliecinošs.
Diskusijas nevēlos, piedodiet, lūdzu.
a) kad ģimenes ārste uz sūdzībām, kuras ļoti atgādina psihosomatiskus simptomus, reaģē, nosūtot uz komplicētiem izmeklējumiem un, pateicoties tiem, atklāj vēzi agrīnā un visnotaļ labi ārstējamā stadijā;
b) kad pie līdzīgiem simptomiem cits ģimenes ārsts iesaka "harmonizēt ķermeni un garu", paraksta bezrecepšu medikamentus, aicina "domāt labas domas", un pacients pēc diviem gadiem sāk vemt asinis un vēl pēc pusgada mirst no neārstēta vēža.
Baidos no brīža, kad mana ļoti inteliģentā, bet nu jau krietni gados esošā ģimenes ārste aizies pensijā, un es būšu spiesta meklēt citu. Es noteikti justos drošāk, ja "ķermeņa un gara harmonizēšanas" idejas mūsu valstī būtu mazāk populāras. Diemžēl princips "ja nelīdzēs, tad neskādēs" šajos gadījumos ne vienmēr darbojas. Jā, kļūdīties, jo īpaši diagnostikā, kā arī terapijas izvēlē, var arī ārsts bez ezotēriskiem putniem galvā. Tomēr stingra turēšanās zinātnes izpētītajās robežās, manuprāt, samazina kļūdu izplatības areālu.
(Piedevām, man ir sū*īga pašiedvesma, ļoti slikti padodas "iedarbināt dabiskos aizsargmehānismus", tāpēc ar skaudību skatos uz tiem, kam sirdsklauves vai galvassāpes pāriet no ceturtdaļtabletītes validola vai krūzītes vīgriežu tējas. Man parasti vajag kārtīgu devu BigPharma algotņu notestētas vielu kombinācijas, kura nobeigusi dučiem laboratorijas žurciņu, līdz tikusi atzīta par kaut cik iedarbīgu. Taču lai jau citi ārstējas ar cukurgraudiņiem - vienīgi tad es gribētu šīm metodēm lasīt godīgu skaidrojumu "Tas reizēm darbojas, bet neviens pagaidām nezina, kāpēc", nevis tuftu par ūdens atmiņu, skābju/sārmu līdzsvaru vai tumšās un gaišās enerģijas plūsmu meridiānos starp čakrām.)
Rezumējot: es uzskatu, ka gan
zimbabve, gan walkire dara labu un svētīgu darbu. Lai viņām nenolaižas rokas, lai nedara sāpes nedraugu mestie akmeņi un mugurās ietriektie draugu duncīši. Pati daudz palīdzēt diemžēl nevaru, ja nu vienīgi šērojot, laikojot, retvītojot.Ak, jā - un tie, kuri pārmet gan vienai, gan otrai aroganci, augstprātību un agresīvu sarkasmu - lūdzu, nedariet paši to arogantā, augstprātīgā un agresīvi sarkastiskā manierē, jūsu vēstījums kļūst nepārliecinošs.
Diskusijas nevēlos, piedodiet, lūdzu.
