| Roemer Morgenpost |
[19. Dec 2008|15:42] |
Ievads
Šorīt man iznāca pastaiga pa Romas trulākajām tūristu vietām stundā, kad neviena tūrista vēl nav. Pilsēta pilnībā bija to īsto īpašnieku rīcībā. Trāpījās virkne nebūtisku novērojumu, kurus šodien dienas garumā, kad iegadīsies laiskāki brīži, esmu nolēmis pierakstīt (nezinu vēl kurā stundā šis viss nonāks kinska klabē – varbūt jau kā Tagesschau, bet varbūt kā tālas noskaņas zilganā pēcpusdienā).
Primo piano
Tas tā diezgan ērmoti sanāk, ka jau otro gadu no vietas gada noslēguma svinīgākie notikumi iekrīt kvkzna krājumos, un viņa katru dien tiek ieaicināta pilsētas smalkākajos salonos. Ja vakar mūsu necilie kaujasrati tika novietoti pie viena no pilsētas obeliskiem, kuru stutē kolosālas dioskūru figūras, tad šobrīd tie pod predlogom di un petit dejeuner renesanses interjeros stāv akurāt starp divām Karakallas termās spertajām vannām, kuras niekkalbis Bernīni pēc papas Barberīni lūguma reiz izlauza no impērijas laiku marmora grīdām un uzstellēja tur, kur tās atrodas patlaban. Quod non fecerunt barbari, fecerunt Barberini.
Līdz šīm vannām tad mēs arī kopīgi šorīt atbraucām, un ņemot vērā, ka šorīt atšķirībā no vakardienas pilsēta bija raiti braucama, galamērķī nonācām stipri agrāk, nekā vēlēts. Tā kvkzns mani pavadīja caur ziedu laukumu līdz Sv.Pantaleo laukumam, kur nospriedām, ka derētu kopīgi paniekoties ar capucino un kādu pildītu konditorijas izstrādājumu. Pēc tam tālāk es devos viens, bet kvkzns, īstajai stundai tuvojoties, atgriezās klauvēt pie milzu vārtiem.
Economia e finanza
Kafejnīcu, jo nebija jau nekādas citas izvēles, izraudzījāmies bezgala novietotu uz tūristu jūdzes. Galīgi neizskatījās pēc tām, kuras pierasts frekventēt pariolī vai vēl tālāk no grēka – mūsu kasija augstumos. Apkārtne izkarināta ar visādiem stikla plauktiņiem, pudeles ar vienādām etiķetēm veidoja ‘faktūru’, pa kaktiem ieviesti dažādi zviļņi un ‘lounge’ un ‘dizaina’ elementi. Taču šajā dienas stundā lokāla durvis stāvēja plaši atvērtas, temperatūra bija izlīdzinājusies ar to, kas ārā, savukārt pilsoņi, kas, kā manāms bija šīs vietas pastāvīgie apmeklētāji, kā jau pieklājas, bija sastājuši ap leti, katrs pieķēries pie krūzītes osiņas, pret aprakstīto brimboriumu pagriezuši muguras. Ar jau gana ietrenētu normētu laipnību + vēl rūpīgāk normētu nevērību pastellējām rītadzērienus un radziņus. Tad pievienojāmies bāra stutētājiem un lēnām sūcot dziras pētījām Allāhu detaļās.
Atklājumi un secinājumi bija mums glaimojoši (un ko gan cilvēkam citu vēl vajag, jaunu saulainu dienu uzsākot?), proti, ka Roma tomēr ir viena no tām pilsētām, kurās izteikti darbojas Tassa d’idiota, jeb latviski sakot - idiņu nodoklis. Turklāt, uz mums tas vairs neattiecas pat bez liekas piepūles un rūpīgas sekošanas līdz pirkstiem. Vēl aizvakar, kad gājām uz to dūdiņas_ar_svecēm_galvā_pasākumu, iemaldījāmies vienā bārā uz aperitīvu. Jutu kaut ko nelāgu, kad krodzinieks mūs, glīti uzpostus, par varītēm nosēdināja pie viena no galdiņiem, un pavērojis cenulapu, kurai jāatrodas katrā kārtīgā iestādījumā, jau aprēķināju skādi. Bet jāmaksā bija vēl mazāk, ja ņem vērā izlasītos cipariņus, nekā ja mēs būtu stāvējuši pie letes. Tāpat arī šorīt - tādas cenas, kādas maksājām mēs, neeksistēja nevienā cenulapā, kas, pēc visa spriežot, tur izkārta vēlāku dienas stundu vajadzībām. Pēcāk gāju pa ielu un mēģināju iztēloties, kā bāra ļaudis kalibrē cilvēkus – šitam pa 1,50, tam pa 0,70, šitam te pa 2,50, bet šito labāk uzcienāt par velti.
Radziņš bija sūdīgs, piedodiet, kafija gan tīri tā neko.
Cronaca
Tālāk savu gājiena trajektoriju nomērķēju caur Navona laukumu un atklāju divas lietas. A: to, ka karuseļa ideja klasiskajā izpratnē nāk no svētku tradīcijas vizināties pa laukumu uz riņķi karietēs vai jāšus, apkārtnei uguņojot un orķestrim atskaņojot speciālus skaņdarbus. Tas bija aprakstīts uz tāda prāvāka plakāta, uzstādīta pie navona laukuma karuseļa. Lūk, pat sameklēju glītu ilustrāciju – svētku karuselis Barberīni pils pagalmā:
Navona laukumā ziemassvētkiem par godu karuselis tiek uzstādīts katru gadu, tāds klasisks ar zirgiem un karietēm, un uz to raugoties, man atausa atmiņā senās bērnu dienas, kad kariešu vietā uz riņķi griezās motocikli, mašīnas, helikopteri, raķetes un ugunsdzēsēju mašīnas, pēc kā nospriedu, ka dragreisi mūsdienās ir tiešs karuseļa turpinājums – pakazuha ar tačku un šmotkām, muzons un starmeši.
B: no Bernīni 4 upju strūklakas ir beidzot novākta vismaz divus gadus ilgušo restaurācijas darbu koka kaste un strūklaka atgriezusies pilsētā. Biju gandrīz jau aizmirsis, kā viņa īsti izskatās. Pilnīgi apgāju visapkārt un teju šķitos to redzam pirmoreiz.
Mostre e spettacoli
Uz Veneto ielas visgarām viesnīcu ieejām izritināti sarkani tepiķi un šveicari, ja vien nebija nodarbināti savās rebēs, mani sveicināja – gāju izslējies savā pašapziņā kā nez kāds direttore. Treji klibi čigāni metās mani slavināt krītošā intonācijā ņaudot signoreseibenedettocosicomesonobenedettelemonetenelletuoetascheschschschkzlmschnshkasvarētununozīmēnblēpinpisnolāpītais, jo es pagāju viņiem garām, nepadalījies ar savu kabatu saturu. Savukārt Trevi laukumā nebija neviena paša cilvēka. Gagosiana galerijā tiek izstādīs Lawrence Weiner, savukārt Bairons borgēzes dārzu kaktā sēž pagriezis galvu prom, it kā negribētu saskatīties ar ļaudīm, kas pa Porta Pinciana iznāk no Veneto ielas un brien krūmājā.
Wetterbericht:
Campitello di Fassa šodien ir mākoņains, naktī snigs. Gaisa temperatūra no -3 līdz -8 grādiem. Nedaudz snigs arī rīt un svētdien, taču jau no pirmdienas debesis atvērsies un starp mākoņiem būs redzama arī saule, līdz ar to strauji celsies UV starojuma līmenis. Kļūs arī nedaudz siltāks – dienā temperatūra svārstīsies ap nulli. Ziemeļu,
Ziemeļrietumu vējš ap 15-20 km/h. Kāds laiks būs Romā, mani kopš rītdienas uz kādu nedēļu vairs neinteresē.
|
|
|
