18 Septembris 2009 @ 08:40
krīzes tautasdziesmas  
Ai, lācīti, Dombrovskīti,
Necel man nodoklīti,
Pacel man lindraciņu –
Redzēs pliku dibentiņu.

Dižķibele, dižķibele,
Tu man kaunu padarīji:
Jaunu meitu pulciņā
Piķa nav kabatā.

Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi rātsnamā:
Pie parašas letiņš sēd,
Krievi galda galiņā.

Šampis, konis, storu ikri,
Tos apēda deputāti;
Sausi prauli, zivju kauli,
Tas pendžām atmetās.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu to Rīgu ieraudzīju:
Zelta tilti, gaisa pilis,
Pate Rīga bankrotā.

Kam solīji pīrādziņu,
Jaunlaicēnu rudmatīte?
Pīrādziņi izčibēja
Jaunā laika vēderā.

Šliku, šlaku, Šleserītis
Domē kāra šūpulīti;
Citi runči, treknulīši,
Diezgan baisi aplauzās.

Lai bij" labi, kam bij" labi
Pingvīniem dzīve laba;
Ar mugurām saspiedās,
Krīze pāri pārlaidās.

Dziedu, dziedu, gavilēju,
Uz novadu stāvēdama.
No novada pārnovadus
Šķērsu šķērmi reformēts.

Karginam tukša banka,
Cauru virsu cepurīte,
Div" pār" vīžu kulītē,
Vēl sloksnītes azotē.

Kas tur soļo, kas tur dzied,
Ierindā sastājuši?
Tie bij" Rīgas birokrāti,
Ģirta Valža partijā.

Skolotājs ar policistu
Abi gāja bekas lauzt;
Abi algu saņēmuši,
Nevar beku kustināt.

Lai bij" alga, kam bij" alga,
Man bij" alga simtu latu,
Divi simti nodokļos,
Četri simti kredītos.
 
 
skan: rock.com