miniens pāri kalniem bija kautkas graujošs, vārda tiešā nozīmē. alkahols, narkotikas un negulētās naktis - par visu nācās skarbi samaksāt.
1. dinā 80km pa kalniem, vairāk es nejaudāju nogulēju, Olafs aizminās tālāk viens (sportists bļa ;)) 12 stundas nogulēju nepakustējies turpat šosejas malā,
2. diena pēc kādiem 20 km mans ļasopēds izģērbās, t.i. pakaļējam ratam gultņi izbira. sakrāmēju svas mantiņas uz muguras un ar kājām nogāju 30 km līdz geronai(?). tur dabūju jaunu veļuku (tas atsevisķs stāsts ko varbūt kādreiz pastāstīšu) tiesa bez bagžas nodalījumu, tā ka paunas turpinu stiept uz muguras. toties nakti pavadīju vecā romiešu pilī pie ugunskura spēlējot didžeridu.
3. pēcpusdienā kad jutos pietiekami atpūties sāku ceļu uz Barselonu (80 km) k-kādu gabalu pa kalniem līdz šoseja piekļāvās krasta līnijai - kaifs ne braukšana, vienīgi baiss pretvējš tāka kustējos diezgan lēnu. nezinu īsti kas tas pa miestu, bet N-II šosejes 666km apstājos uzpīpēt un pavērot jūŗu, tur ar vienu vīreli pārmiju pāri s teikumus finālā šis man iedeva 2 ābolus, apelsīnu, 2 cigaretes un 3 kāšus. nolēmu nakšņot turpat - pludmalē, no rīta konstatējēju ka tā ir nūdistu pludmale ;)
4. dienā pēcpusdienā iebraucu Barselonā, pilsētā ar milzīgu pinpi sirdī - tip debesskrāpis, bet nu čista pēc huja izskatās.

šodien satiku vienu mori no Lielbritānijas ar milzīgu didžeridū, viņš piekrita mani skolot. tāka tagad esu spānijā un man ir mūzikas skolotājs.
kas vēl... ā! moš nākošmēnes uz irāku, bet kas zin. es vairs neko neplānoju - jēgas nekādas lai lietas notiek, tad jau manīs.