Vīpsnas Kakts -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 25., 2006


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
11:03
Nuvotā. Piezvanīju omiņam. Sasveicinājos, paprasīju, kā klājas.
"Ak, nukāta manvar iet, kotu prasi," viņa man atbild un otrā vada galā izplūst asarās.
Es atvainojos par tik stulbu jautājumu. Tā arī saku - piedod, ka pavaicāju.
"Vatatu nezini, ka es pakritu un sasitos!" Atzīztos, ka nezinu. Un sāku nožēlot, ka zvanīju.
"Espie ārdurvīm pakritu un sasitu gūžu", viņaman saka, "un tagad pavisam nevaru pastaigāt". Un raud.
Es domāju, koganlai pasaka tādu mierinošu, bet nekocitu kā "oj, omiņ.." pāri pār lūpām nevaru dabūt.
Uz standartjautājumu "Atu pie dahtera biji?" viņa pārstāj raudāt un pauž tokā viņa riebj tie dahteri.
Ateu neriebj, ka sāp, es prasu. Viņa akal raud.
Saka, ka tadkad manc tēvs atgriezīšoties, tad padomās par pie dahtera iešanu.
Iebilstu, ka tēvs mājās būs tikaj 5dien!
Nē, viņš būšot šonakt, viņaman saka. Viņai tā liekas.
Un vaicā, kad es būšu v-pilī. Nākamnedēļ, es saku. "Šonedēļ?" viņa pārvaicā.
Nē, nākamnedēļ. (viņa izšņauc degunu)
Tai brīdī es jūtu brīnišķīgu mixli - vainas sajūtu, dusmas, skumjas un izmisumu.
Turies omiņ, ja?

Mani tas tā nomāc, šitentās sarunas. Es nevaru acerēties, kad viņai pēdējoreiz ir bijis labi. Vaj precīzāk - kad viņai pēdējoreiz ir bijis pietiekoši labi, lai viņa neraudātu, ar mani runājot par ikdienišķiem niekiem. Un, kad es aizbraucu pie viņas, tad ir vēl trakāk. Estakš neko nevaru izdarīt, lai viņai nesāpētu galva/sāns/kāja. Un es nespēju vislaik raudāt līdzi, un mierināt vispār nemāku. Tāpē sakožu zobus, skatos uz izšūtās sedziņas stūri un nesaku neko. Un jūtos draņķīgi.

(6 izteicās | m?)

Comments:


From:[info]8
Date:25. Jūlijs 2006 - 11:09
(Link)
uzmanibas trukums organisma
[User Picture]
From:[info]viipsna
Date:25. Jūlijs 2006 - 11:13
(Link)
danējel, viņa tāpat tiek aptekalēta.
vart ne pietiekoši.
vart viņai patiešām ir slikti (nopūta)
From:[info]fanija
Date:25. Jūlijs 2006 - 12:00
(Link)
Man ar tā ar vienu cilvēku ģimenē ir. Es zvanu, saku, ka man iet labi, bet viņā galā triumfāli katrreiz pretī "bet MAN gan kā parasti slikti"
Bet, ko padarīsi, ir pāris cilvēki, kuriem nezvanīt nevar, tad nu sakostiem zobiem uz to sarunas brīdi jāpaciešas.
[User Picture]
From:[info]pyonpyon
Date:25. Jūlijs 2006 - 12:03
(Link)
vecums ir egocentrisks
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:25. Jūlijs 2006 - 16:12
(Link)
Izklausās pēc emocionālās šantāžas, un pēc tā, ka viņa pati vairs nezina, kā citādāk ar tevi runāt.
Bet vispār tas, protams, ir štruntīgi, un tik drausmīgi pazīstami.
Neesi mēģinājusi pati ievirzīt sarunu kādā citā gultnē, stāstīt kaut ko par sevi, piemēram, kaut ko izklaidējošu?
[User Picture]
From:[info]viipsna
Date:25. Jūlijs 2006 - 16:15
(Link)
skaicka tad, ja vislaik ko stāstu, viņai naukad raudāt.
Betzin, stāstu piertūxt :)

> Go to Top
Sviesta Ciba