Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.10.12 09:39

Šorīt bija bezgala skaists saullēkts, ar maigām satīna debesīm, ar luminiscējošām rozēm, ar oranžām laternām, kas izdziest dzeltenās un sarkanās lapotnēs. Ar priecīgu strūklaku un miegainiem suņiem.
Vai nu estētiiskās eiforijas, vai vakardienas masāžas nopelns, vai atkal hormoni pareizi izšļākušies, bet skrēju tik viegli kā sen nebiju skrējusi, vidējais pulss - 162 (nevis 175 kā pirms nedēļas), 10 km visnotaļ relaksēti, pašai nemanot, noskrēju 1h 13". Jāsaņemas un jāiemācās iekļauties 1 h - tas varētu būt labs plāniņš laikam līdz pavasarim.

• 2 raksta
• ir doma

• observer

  21.10.12 14:43

  

  cik pazīstu dāmas skrējējas (t.sk. vienu ļoti labi pazīstu), 160 bieži minēts kā treniņu optimums, ar kuru skriešana nāk viegli un izturama ilgstoši. Arī temps līdzīgs. Uz 10 km/h var droši mērķēt.
  
  Svārstības performancē tiešām ir realitāte, visbiežāk gandrīz neizskaidrojama ar zināmo apstākļu kopumu.
  
  btw, vakardiena bija ļoti laba skrienamdiena, to no savas sajūtas un mērījumiem

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    21.10.12 15:16

    

    Vakar nolēmu atpūsties, jo ceturtdien un piektdien biju diezgan intensīvi skrējusi - 10 un 7 km. Pagaidām jau rudens mūs ļoti lutina ar sausajiem rītiem...

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais