Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka brīvdienas man noteikti nenāk par labu. Viņās es sadaru pilnīgi neko praktisku, un izdaru pilnīgi neko. Toties man liekas,ka tik daudz balējies kā šajās divās dienās es nebiju sen.

Galvenā atskārsme protams ir tas,ka es saprotu, ka Piens vēl aizvien ir top place to be. Jo šķiet,ka vakardienas festā bija visi, kam vien nebija slinkums. Un arī tiem, kuriem bija slinkums tur protams bija. Laikam jau jāsaka, ka visa atmosfēra un patīkamās alus cenas tur bija baigi ok.

Protams amizantā spēle, kurš kuram stiprāk var iesist pa žokli mani ļoti fascinēja, kas man liekas ir pazīme, ka cilvēkiem dzīvē sāk pietrūkt asuma un cilvēki ir dīvaini. Tas bija mans prieciņš nummur viens, un ja šodien nesāpētu lūpa būtu pavisam labi. Otrs pasākums,kas man sagādāja prieku bija mācīsim Andreju runāt ar meitenēm, jo viņš pats to nemāk. Protams atrodot nabaga cilvēku, kuram pēc idejas tas man ir jāiemāca, un kurš ar to ir viegli izbesīts.

Protams ar nožēlu sanāk, ka es vēl aizvien nemāku ar sievietēm runāt, un labi ka tā. Esmu dzirdējis, ka no viņām tikai nepatikšanas.