|
Februāris 26., 2008
14:14 pusdienas iemainīju pret pastaigu pa Talsiem. lēnām, patīkami un bez steigas. Patīk man vienam pavazāties un es tur neko nevaru padarīt. atceros laiku, kad sāku dzīvot rīgā, toreiz biļete sab. transportā maksāja 14 santīmus un konduktoru nebija, bija tikai tādas dzels uzpariktes ar ko caurumoja biļetes. rīgā sāku dzīvot vasarā, kad nebija jātaisa remonts dzīvoklī un nebija jāpieskata māsa sēdos 8. trolejbusā un devos uz vecrīgu. varēju stundām klīst no vienas šauras ieliņas uz otru, ja sajutos viens devos uz doma laukumu (atceros ka pie sevis to saucu par domu laukumu), ja tur cilvēku bija maz, tad vienmērvarēju doties uz tagadējo līvu laukumu - tur vienmēr kursēja cilvēki, zālītē mētājās bezrūpīgi jaunieši un neviena netraucēti dzēra alu. sabiedrība, lai cik patīkama, nogurdina. vientulīgās pastaigas ļauj sakārtot domas, pasapņot, atpūsties. neviens netraucē un nevienam nav jāatskaitās.
|
Comments:
From: | po |
Date: | 27. Februāris 2008 - 11:58 |
---|
| | | (Link) |
|
izmakšķerēji no manis nopūtu |
|
|
Sviesta Ciba |