Mans Dārgums ir ļoti smagi slims. Šodien aizbraucām pēc asins analīzēm, kas bija ļoti bēdīgas. Aknu mazspēja, nieres sabeigtas un zarnās iekaisums..dzelte jau parādījusies. Tas fakts, kad Tu stāvi, lai izlmetu.. Un mēs cīnīsimies. Šādos gadījumos es neskaitu naudu, vai tās dārglietas, es zinu, kas ir patiesās vērtības [kā tai dziesmā].
Būs smagi rīti, smagi vakari, smagas nedēļas, mēneši.. izvēlējāmies ārstēties mājās. Dakteri samācīja, kā ielikt katetru un mēģināsim..
Tad kad es patiesi redzu dzīvnieka acīs to izmisumu vai mokas, kas turpat vai lūdz, lai izbeidz ciešanas, tad es zinu un jūtu, bet te tā nav. Šodien malacis mazliet ieēda pats saviem spēkiem un paklausīgi ļāva sevi sazāļot. No vienām rokām otrās, tikai manējās sajutās drošībā un slēpās padusē. Viņš ir cīnītājs, tāpat kā es.

Šādā brīdī un laikā, tas viss nāk, lai kaut ko pateiktu man. Šādas lietas cenšos neuztvert kā netaisnību un vainot kaimiņu vai kādu tur augšā par sāpēm. Ja kāds būs jāvaino, vainošu sevi. Par laika trūkumu, par to, ka aizmirsts savu un citas dvēseles apkopt.
Šī ir mācību stunda un no šodienas man nav nekā svarīgāka.