|
|
Otrdiena, 18. Jan 2005, 08:52
I feel empty...
Iekšā tāds tukšum. Kautkā pietrūkst. Nez kā... Tak skaidrs kā! Jocīgi bet šitādos brīžos nāk atkal virsū šizofrēnija, bet varbūt es vienkārši redzu paralēlās pasaules. Vai vēlvienkāršāk man ir ļoti dzīva iztēle. Visticamāk tā. Absolūts tukšums. Austrumu filozofijā teikts ka jātiecas pēc tukšuma. Noteikti ka nav domāts šāds tukšums... Kur ir kāds(a), kas aizpildīs man šo tukšumu un vai vispār kāds to var... Sāpīgi... Otrdiena, 18. Jan 2005, 15:39
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) josephine16
Tukšums ir bīstams, tam ir tieksme palašināties un padarīt par tukšumu visu, kas vēl tāds nav, tādēļ steidzami kaut kas jādara lietas labā... no sākuma jāsāk ar gribēšanu tukšumu apturēt un šai gribēšanai jābūt lielākai par pašu tukšumu. tad nākamā lieta, ka jādara ir jāatrod kaut kas, ar ko varētu aizpildīt tukšumu, bet tam jābūt kaut kam patiešām interesantam, savādāk tukšums atgriezīsies... Otrdiena, 18. Jan 2005, 16:04
mexican: Lielais nekas
Tas ko uzrakstīji nedaudz atgādina ainas no bezgalīgā stāsta. Bet patiesībā es ar to domāju nodarboties, proti, apturēt tukšumu, bet aizpildīt nevajag censties tam jānāk pašam no sevis. Kā teicis kāds cilvēks ko es cienu: "Nevajag domāt ar ko tas beigsies, daba to izlems jūsu vietā..." Viņš gan to teica sakarā ar pavisam citu lietu, bet domāju ka iederas... Otrdiena, 18. Jan 2005, 16:28
josephine16: ...
Iederas gan un kā vēl... nekas taču galu galā nenotiek bez iemesla, visam ir savas sekas un vienīgais pār ko mēs nosakam ir mūsu izdarītās izvēles. Otrdiena, 18. Jan 2005, 16:32
mexican
Man prieks ka vēl kādam tā liekas... Otrdiena, 18. Jan 2005, 16:41
josephine16
:) es parasti atturos no pārsteidzīgiem secinājumiem, bet šķiet, ka mums ir daudz kas kopīgs... Otrdiena, 18. Jan 2005, 16:48
mexican
Es ar tā skatos:) To jau parāda arī tā interešu lapa, vismaz no mana vada gala skatoties... Otrdiena, 18. Jan 2005, 17:45
crescendo
Nez kādēļ, izjūtas izklausās nedaudz pazīstamas... Par laimi, tikai nedaudz. Neļauj savam prātam mocīt sevi ar domām par tukšumu - mēģini tam piespiest darīt kaut ko citu... Un ar laiku... ar laiku noteikti paliks citādāk - pat ja ne labāk.... Diemžēl, tas ir viss, ko varu solīt.... Trešdiena, 19. Jan 2005, 08:55
mexican
Kā teica Konfūcijs "Viss ,kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus". Nu apmēram tā un neesmu pārliecināts ka Konfūcijs:) Trešdiena, 19. Jan 2005, 11:08
crescendo
Dodu priekšroku frāzei "Dzīves pieredze ir zināšanas par to, kā nevajag rīkoties situācijās, kas nekad vairs neatkārtosies". Nevajadzētu droši vien šobrīd tev to teikt, bet... Nē, tas nepadara mūs sliktākus. Tādi garīgie ievainojumi dzīst slikti, un katrs nākamais mūs padara tikai vājākus, tālākus no normas.... (šaubos, vai biezas, vienaldzības un atgrūšanas kreveles uzaudzēšana būtu par kaut ko pozitīvu atzīstama... Un ja to noplēš - tad sāp vairāk, nekā tad, ja ieplēš vēl veselā vietā...) Trešdiena, 19. Jan 2005, 11:32
mexican
Nē nu es jau ar pilnībā nepiekrītu šim apgalvojumam, bet kautko labu jau vienmēr var paņemt no šitādas skolas... Otrdiena, 18. Jan 2005, 19:51
orissa
tukshums... taa ir dziives sastaavdalja...ar to jaamaacaas sadziivot, taapat kaa sadziivojam ar savaam rokaam un kaajaam... tas nebuut nav viegli, un jo vairaak meegjina, jo vairaak neizdodaas. vajag kaut kam piekjerties... kaut laternas stabam, arii maajas siena, kurai esi piekjeeries, var paliidzeet aizpildiit tukshumu... bet peec austrumu filosofiju viedoklja - es te runaaju pilniigas muljkjiibas... :)piekjershanaas ne pie kaa laba neved... ekh, iespamojusi esmu, ja kaads kaut ko sapratiis, tad taa buus tikai vinja vaina :D :) Trešdiena, 19. Jan 2005, 08:58
mexican
Neviens jau mums neliek pilnībā sekot kādai filozofijai. Kā rāda vēsture vislabāk ir tad ja sajauc dazādas lietas. Jāņem no katra domāsanas virziena kautkas kas der tiesi tev, visu lieko atmetot. Visiem tacu neder piemēram 42 apavu izmērs... |