Otrdiena, 18. Jan 2005, 08:52
I feel empty...

Iekšā tāds tukšum. Kautkā pietrūkst. Nez kā...
Tak skaidrs kā! Jocīgi bet šitādos brīžos nāk atkal virsū šizofrēnija, bet varbūt es vienkārši redzu paralēlās pasaules. Vai vēlvienkāršāk man ir ļoti dzīva iztēle. Visticamāk tā. Absolūts tukšums. Austrumu filozofijā teikts ka jātiecas pēc tukšuma. Noteikti ka nav domāts šāds tukšums...

Kur ir kāds(a), kas aizpildīs man šo tukšumu un vai vispār kāds to var...
Sāpīgi...
 ir doma | 16 raksta

Trešdiena, 19. Jan 2005, 11:08
[info]crescendo

Dodu priekšroku frāzei "Dzīves pieredze ir zināšanas par to, kā nevajag rīkoties situācijās, kas nekad vairs neatkārtosies".

Nevajadzētu droši vien šobrīd tev to teikt, bet...

Nē, tas nepadara mūs sliktākus. Tādi garīgie ievainojumi dzīst slikti, un katrs nākamais mūs padara tikai vājākus, tālākus no normas.... (šaubos, vai biezas, vienaldzības un atgrūšanas kreveles uzaudzēšana būtu par kaut ko pozitīvu atzīstama... Un ja to noplēš - tad sāp vairāk, nekā tad, ja ieplēš vēl veselā vietā...)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 19. Jan 2005, 11:32
[info]mexican

Nē nu es jau ar pilnībā nepiekrītu šim apgalvojumam, bet kautko labu jau vienmēr var paņemt no šitādas skolas...
Iepriekšējais - Atbildēt