[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 11., 2010 | |
|---|---|
| 16:31 [Link] |     pie kolēgas uz pāris vārdiem ienācis čoms, klanās pa gabalu, nāk, izstiepis roku sveicienam, saku, ka man ar piecelšanos pretim tā kleini dēļ sasistā astes kaula... kā tad JUMS tas gadījās...es ciest nevaru, ka mani uzrunā ar JŪS, tak ar prātu saprotu, ka puisis kādu krietnu trešdaļu gadu jaunāks, grib būt pieklājīgs...sak, tantei šķērmi nogājis, laikam kāpusi ārā no tramvaja, paslīdējusi... tak viņš izrādās VĒL pieklājīgāks - pajautā, vai es esot ar sniega dēli nomaukusies, vai.... |
| Comments | |
Palodžniekiem jau šitās bēdas raksturīgas (-; jo tie krīt vai ar dibenu vai ģīmi pa priekšu (-; Un ja jau par dēli prasīja, tad par tanti neuzskatīja (((-; (Reply to this) (Thread) tāpēc arī es atmetu domu pamācīties to palodzes šķūrēšanu - baigi negribas krist un tērēt laiku, ko (šobrīd gan tīri teorētiski, jo nav ne auto ne inventāra) varētu veltīt slēpošanai...tā nu ekonomiskajā variantā desojam ar kocenēm :) Es ļoti daudzus cilvēkus uzrunāju uz Jūs. Tā ir uzruna ne tikai priekš veciem cilvēkiem. Vairāk tā uzrunāju cilvēkus, kurus cienu, izteikt regulāri apbrīnu un komplimentus manuprāt būtu idiotiski, bet tā cieņa smuki ietilpst uzrunā Jūs. Arī sev simpātiskas personas tā uzrunāju, jo Jūs ietver nedaudz koķetērijas un veclaicīgas amzierēšanās. Jūs arī distancē ar nepazīstamiem vai maz pazīstamiem, jo Tu biežāk var šķist vulgārs un prasts, kā Jūs. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}