janvāris. tā ir māksla- jebkurā kompānijā justies neiederīgi.
februāris. vilciens.
marts. kādreiz gribētos krēslu no visa spēka iemest logā vai spogulī, lai izšķīst, lai katras gabaliņš aizlido uz savu pus, pēc tam sēdēt uz grīdas lausku ielenkumā ar tējas krūzi rokā.
aprīlis. Vakar vakarā kārtējo reizi secināju, ka ritenis jeb velosipēds ir lieliskākais un ērtākais pārvietošanās līdzeklis.
maijs. gribētu, lai manas sajūtas un emocijas būtu beidzot kaut cik patstāvīgas un nemainīgas.
jūnijs. šodien ĻOTI spēcīgi jūtu laivu brauciena un pavasara viltīgās saulītes ietekmes sekas.
jūlijs. pārlaimes sajūta no nekā!
augusts. Nedēļas nogale tika pavadīta kaimiņvalsts Lietuvas robežās, ar galvenajiem mērķiem - Palangu un Klaipēdu.
septembris.  Nē, nu tas jau ir par traku!
oktobris. šis Aleksandra Mariničeva darbs no viņa zemūdens pasaules fotogrāfiju izstādes galerijā centrs, man vakar atgādināja manu mākslas skolas diplomdarbu - acīm neredzamais, ticamais.
novembris.  ko ir grūtāk atzīt - ka esi neglābjami slims, vai vesels.
decembris. šodien pirmo reizi cepu picu un tā izdevās patiesi ļoti, ļoti garšīga, ar vistas gaļu, šampinjoniem, ananāsiem, persikiem un daudz, daudz siera.


p.s. atklājās visai spēcīgs sajūtu koktēlis.