Vēl šie Ziemassvētki varētu vēsturē ieiet ar to, ka es pirmo reizi ieraudzīju, cik drausmīgi izskatās The Pogues solista zobi.
(Šis ir vēl viens gadījums, kad mūziku vajag klausīties, nevis skatīties vai interesēties par mūziķiem, kas aiz tās stāv.)