par pašcieņu, svē†dienā |
[Jun. 8th, 2014|12:12 pm] |
— a lot of people set themselves up for this idea that happiness is gonna be right when i reach that goal. It's not now. You know, i can't be really happy now 'cause i haven't achieved this, that and the other. — yeah, it seems like people do that for pretty much all of life. There's at least a heavy pattern of people who do that i'll-be-happy-when. It seems to start when we're very, very young, right? - that happiness is something - or the implication of the idea is - that happiness is something that's deferred. of course, your life sucks right now: you're in school 40 hours a week, you can't drive, you don't even know how to cook, for X's sake!
http://schoolsucksproject.com/ill-be-happy-when-self-esteem-series-highlights-1/ |
|
|
Comments: |
| From: | ulvs |
Date: | June 8th, 2014 - 12:34 pm |
---|
| | | (Link) |
|
haha, vecais labais duālisms - mums kaut kāda vienība sevī šķiet lieka yet tā ir esenciāla attīstībā.
| From: | ulvs |
Date: | June 8th, 2014 - 12:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tomēr ir kaut kādi cilvēki, kuri nedzīvo, vadoties pēc šī principa. piemēram, es. un vēl visādi slaisti, bomži, brīvdomātāji, asociālie un antisociālie elementi, psihie (labs vārds vispār - tas neizsaka neko), visgudrākie un visstulbākie (arī šie vārdi man patīk, tāpēc labprāt izmantoju).
manā pieredzē tas gan nav nekā baigi saistīts ar dzīvesveidu. ir gana redzēti arī laimīgi t.s. ikdienišķie cilvēki.
tas laimes vārds un laimes tēma, un pats citāts (džeku sarunas sākums, plus mīnus verbatīmā) laikam nebija gluži labi izmeklēts (vispār nebija izmeklēts). tālāk viņi pie šī slidenā vektōra neatgriežas.
es laikam joprojām apgalvotu, ka vislaimīgākos cilvēkus esmu redzējis dziļos Kubas laukos, kur neiegriežas ne tūristi, ne rajōna čekisti. ja par laimi var saukt visu līdzsvaru līdzsvaru. un krikatu pazemības neizsamist, kad līdzsvari aiziet pa pipelēm. forsminōrs mažōrā.
| |