| |
[11. Nov 2009|16:44] |
lasu kritiķu atsauksmes, nesaprotu.
gandrīz visi tā vai citādi lieto terminu "misogynistic".
bet kā? tur ir vīrietis, kurš bezgalīgi tic savai sievietei, kurš ir zaudējis bērnu, dēlu, bet viņš atsakās zaudēt sievieti, viņš noliek savas sāpes un dara visu, ko var, savai sievietei. un tad, kad viņš saprot, ka sieviete ir izārstēta, viņš ierauga, cik patiesībā ir pilns pats ar savām noliktajām sāpēm, un varbūt viņš saprot, kaut kur dziļi sevī, ka sievietei bija vienalga; galu galā, viņa ne mirkli nejautāja, kā jūtas viņš.
sievietes nekad nav labas, vienkārši nav. un galu galā, kā lai viņas ir labas, ja viņām ir jādzemdē, ja viņām ir jāiznēsā sevī un tad jāatdod plašajai pasaulei saplosīšanai, nē, ja sievietes būtu labas un pilnas ar žēlsirdību, viņas to nespētu. mātes vienmēr ir nežēlīgas, vispirms jau pret sevi.
un es ticu epilogam, tam, kā viņa redz savu dēlu ejot pie loga, kā viņa redz viņu kāpjot uz galda, kā viņa redz viņu krītot lejā, un kā viņa mīlējas. un vēlāk viņa to arī paskaidro, tad, kad runā par ozolzīlēm no iepriekšējās vasaras, kā viņas krīt un mirst, krīt un mirst. man patiešām šķiet, ka viss, ko trīrs gribēja, ir paskaidrot, ka sievietes nevajag žēlot, nekad nevajag žēlot. tas padara sievieti nežēlīgu.
un zābaciņš bija otrādi. |
|
|
| Comments: |
Nu nez, nez. Mani pažēlošana normālos apmēros padara tikai stiprāku. Nu un man šķiet, ka viņš tikai vēlējās pateikt, ka tā sieviete ir slima. Un viņiem patīk drāzties/mīlēties. Un vīrietis nepareizi izdarīja neatstājot sievieti slimnīcā, jo parasti depresiju, paranoju, šizofrēniju un ko vēl tur ārstē slimnīcā. Un vispār, man prieks, ka viņš pats izveseļojās un ceru no viņa sagaidīt ko sakarīgāku. Kaut gan jāpiekrīt, ka epilogs bija burvīgs.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170249/23308) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) az |
|---|
| Date: | 12. Novembris 2009 - 08:27 |
|---|
| | | (Link) |
|
Ā, bet ja viņš būtu atstājis viņu slimnīcā, tad viss, kas tur būtu – pseido dzīvs ķermenis. Viņa dzertu un dzertu un dzertu zāles un skatītos neko neredzošām acīm. Viņš mēģināja cīnīties, un tur ir vismaz nedaudz mīlestības. Un beigu beigās viņš viņai palīdzēja – nu, vismaz nomirt. Man šķiet, viņai tas tiešām nāca par labu ;]]]
Nu jā, bet ja viņa būtu slimnīcā (jau sen), tad nebūtu nogalinājusi savu bērnu un izraisījusi vīram traumu uz visu mūžu. Jo nogalināt savu sievu arī nav diez ko jautrs pasākums. Nu vispār es it kā teorētiski saprotu, ka filmā bija jāsaredz kaut kāda tur māksla un īpašais vēstījums. Bet priekš manis, diemžēl, šī filma nozīmē tikai stāstu par slimu sievieti un traģisku dzīvi viņai un viņas ģimenei. Pavisam citādi es vērtētu to kā viss ir uzfilmēts, jā, skaistu skatu filmā netrūkst, bet pietiekami ir arī pretīgi skati, kuri šoreiz nevis atstāj mākslas iepaidu, bet gan drīzāk atgādina zāģi. Tad jau savā ziņā arī Zāģis ir ūberlielā māksla. Neņem tik ļaunā. Un nepadomā, ka galīgi nesaprotu mākslu :D Kādreiz arī saprotu :)
| | From: | az |
|---|
| Date: | 12. Novembris 2009 - 18:19 |
|---|
| | | (Link) |
|
man vispār ļoti patīk visu stāstu otrās puses, nu tās, kuras es pati nesaskatu, bet citi ierauga ;]
vienīgi – viņa taču īsti nenogalināja savu bērnu, vienkārši tik ļoti bija mīlēšanās procesā, ka viņa redzēja, kā viņš krīt, jā, bet tobrīd tam nebija nekādas nozīmes. droši vien tieši tā arī ir, kad patiešām mīlējas. un jā – es nekad neko tādu negribētu piedzīvot pati, un tieši tādēļ esmu trīram tik ļoti pateicīga. ka viņš to parādīja, lai es saprastu, ka tā negribu.
un es pieļauju, ka sievietēm, kuras nekad nav ienīdušas vīriešus, šī filma varētu ļoti lielā mērā likties vienkārši slima. tu neienīsti vīriešus ;]]]
| |
