|
February 7th, 2014
10:26 am - Vilka dēls LA: Bibliotēkai nodod Vulfsonu ģimenes arhīvu Šovakar pulksten četros Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā sabiedrībai atklās žurnālistes Emmas Bramņikas-Vulfsones bibliotēkai nodoto ievērojamā publicista, politiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Mavrika Vufsona (1918 – 2004) un Emmas Bramņikas-Vulfsones arhīvu. Man pašai savs Vulfsona arhīvs galvā. Vecā viltnieka ieteikums — kas der politikā, neder ģimenes dzīvē (meitenes un zēni, nekad nesakiet: es taču teicu, ka tā būs!). Un otra neaizmirstamā lieta — stāsts, kā bučojis padomju tankus 1940. gadā.
|
Comments:
| From: | alefs |
Date: | February 7th, 2014 - 11:08 am |
---|
| | | (Link) |
|
Pastāstīsi par tankiem?
1940. gadā Vulfsonam bija 22, jauns un karsts komunists, kā pats teica, tik tiešām ticējis visām komunisma idejām. Un tā arī bučojis, kad tie tanki braukuši ne ta pa Brīvības ielu, ne ta pa Marijas ielu un apstājušies, lai sveiktu laimīgo tautu. Vispār nekaunējās no šī fakta, bet nu ņem vērā gadu, kad tas tika stāstīts - 1978. Ā, un vēl. Viņa iemīļotākā uzrunas forma bija "mīlīši". Jā, mīlīši.
| From: | alefs |
Date: | February 7th, 2014 - 01:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
:) bet pagāja desmit gadi, un tieši viņš bija jaunās 1940. gada notikumu interpretcijas virzītājs.
Jā. Un vari iedomāties, kāda bija sajūta... Bet nu. Nav tā, ka mēs jau toreiz nezinājām viņa divkosīgo dabu. Draugi no vecākajiem kursiem silti ieteica "marksisma pulciņos" (tieši tā saucās Vulfsona tusiņi pirmo kursu studentiem — draudzīgā atmosfērā stāsti par vēsturi) liekās atklātībās neizplāties. Bet tos kaut kā miglaini atceros, šķiet, tik pāris reizes biju. |
|
|
Sviesta Ciba |