Pagaajushaas nakts sapnis.
Nezkaapeec mees (kaut kaadi mistic mees) esam Aizkraukles beernudaarzaa (kursh iisteniibaa jau vairaakus gadus ir likvideets). Nezkaapeec tur ir mazi kakjiishi, alkoholikji un pluudi. Reizee notiek kaut kaadi sveetki, bet mums (still mistic mees) jaavaac tie kakji un alkoholikji. Parastaa sapnju veidaa mums (tiem pashiem mistic mums) pavisam normaali peekshnji ir jaabrauc uz Tukumu. Taa kaa ar autobusu, taa kaa ar vilcienu. Un tad jau mees esam Tukumaa, nezkapeec pie juuras mazaa maajinjaa, kur mums jaaturpina alkoholikju nolikshana guleet un pluudu laikaa samirkusho dreebju savaakshana. Ljoti noziimiigi ir savakt visas matu spraadzes. Un tad mums atkal ir jaabrauc uz Tukumu. Un tas, ka mees jau taa kaa bijaam Tukumaa, neko nenoziimee. Mees atkal braucam ne ta ar vilcienu, ne ta ar autobusu. Un manii iezogas panika, ka mees brauca uz nepareizo pusi, jo pieturu nosaukumi ne taadi kaa parasti (jaapieziimee, ka nekad neesmu braukusi uz Tukumu ne ar autobusu, ne vilcienu). Nezkaapeec diivaini liekas nosaukumi: Zaalne, Kaltne. Un sajuuta, ka braucam nepareizi. Vilcienaa/autobusaa daudzas vietas aiznjemtas, bet cilveeku nav, jo vinji ir uz laiku izgaajushi no vilciena/autobusa. Neliek mieru doma par to, vai mees esam alkoholikjus pareizi savaakushi un vai vinjiem netiks klaat pluudu uudens. Un vai ir godiigi, ka mees vinjus nolikaam guleet ar slapjaam dreebeem. Un joprojaam sajuuta, ka braucam nepareizi. Ljoti nepareizi. Un ka atpakaljcelja nebuus. Neskaidras nojausmas, ka, iespeejams, nokljuusim Ventspilii, no kuraam mani pamodinaaja:"Chau, mammu!"

P.S. Sajuuta, kas pavadiija murgojumu, bija PANIKA.
Arii pamostoties.