|
Septembris 29., 2009
08:49
Par spīti lietum vakar aizgāju uz jogu. Pie Dinas bija savādāk, laikam jau man nedaudz labāk patīk Tamāra.
Pēc jogas bija silts, vairs nelija, un uz Tērbatas ielas viens sirms tantuks ubagoja naudiņu. Ja nu kas mani spēj saraudināt, tad tie ir ubagojoši veci cilvēki, sirmiem matiem, kārtīgās drēbēs, kas ir pie pilnas saprašanas (par to var spriest pēc tā, ka var skaidri parunāt). Man kļūst viņu tik šausmīgi žēl - ka viņi ir palikuši pavisam vieni un ka viņi saprot, kas ar viņiem noteik. Vakardienas tantuks prasīja naudiņu, jo līdz pensijai vēl nedēļa un viņa nezinot kā izdzīvot. Iedevu daudz un pusi ceļa nobimbājos. Var jau būt, ka nodzers, bet nu tad lai.. vismaz kāds prieciņš būs.
|
Comments:
tiesham par tiem tantukiem ta ir, man ar sildi lauz. bet pret jaunieshiem kas ubago- sirds ka ledusklucis. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}