Vispār pār mani šodien valda Mamons. Tāpēc es uzcirtos jo daiļi biezākajā džemperī un devos uz banku mainīt pensijas 2. līmeņa ieguldījumus pārvaldošo banku (turpmāk īsumam - pārvaldnieku).
To, ka mans līdzšinējais, valstī pats populārākais, pārvaldnieks ir lunis, es reizē ar visu Latviju sapratu pērn. Taču kā finansiālajās lietās pa straumi peldoša sieviete neko arī nebūtu darījusi un samierināties ar -20% kritumu. Un ja nebūtu reklāmu, es droši vien vispār par to aizmirstu. Taču tieši reklāmas mani visbeidzot pamudināja uz aktīvu rīcību. Jā, jā, tās pašas reklāmas, kur priecīga maratoniste stāsta, ka nav jau svarīgi, kurš tu esi pēc 5 vai 10 kilometriem, svarīgi ir uzvarēt beigās...
- Kretīni, - es spiedzu ikreiz, kad dzirdēju vai redzēju kartējo kilometru uzskaitījumu un tuvās uzvaras solījumu. - Viņiem vajadzēja ieģērbties astru kreklā un pelnus sev uz galvas publiski bērt! Manu vecumdienu grāvēji! Kilometrotāji! Kauna nemaz nav!
Tagad varēšu, skatoties reklāmas, ļauni ķiķināt.