sarkanvilks

11:10 am: Rīgas sargi, Latvijas brīvības cīņu cīnītāji bija pērkami narkomāni...
25. feb 23:45Emils Strauhs

Viss Ukrainā notiekošais esot pasūtīts, viss Ukrainā notiekošais esot teātris, viss esot izprovocēts un masu psihoze. Visi Maidan protestētāji bija narkomāni, zeki, dzērāji, CIP aģenti un MOSAD karavīri. Un vispār nekādas Ukrainas un ukraiņu nav, ir tikai divu lielvaru ES un Maskavas savstarpēja cīņa un Ukraiņiem nav brīvi izvēlēties Ukrainu, un cīnīties par tās brīvību, pastāv tikai ES vai Maskava.
Tādu slimu, zemi izglītotu no bezdarbības appuvušu prātu sapelējušos domu graudus var dzirdēt atkal un atkal. Saprotams, ka tādas padibenes kā Kaspars Dimiters var propogandēt savu jauno priekšnieku uzsaukumus, bet redzams, ka arī dažs visnotaļ, kā līdz šim likās, prātīgs cilvēks ir zaudējis savas pēdējās prāta paliekas.
Tā izskatās, ka cilvēki Latvijā tiešām tic, ka bija "dziesmotā revolūcija", ka lielākais militārais spēks pasaulē '90 gadā deva Latvijai brīvību, jo tūdaliņi sadevās rokās un sastājās uz ceļa. Vai arī OMON rīkļu rāvēji pēksņi nobijās no saujiņas cilvēku iebarikādējušos Doma laukumā??????
Visa dziesmotā revolūcija un atmoda ir murgs no kura Latvija pamodīsies tikai pēc tam, kad būs noticis vis maz, kas līdzīgs kā Kijevā, vai Latvijas brīvības cīņās.
Brīvību nelūdz, brīvību nedod, tā ir jāizcīna, ar ieročiem, upuriem un asinīm, fiziski iznīcinot un patriecot tos kuri ierobežo brīvību un tautas turpmāko eksistenci savā teritorijā- valstī!
Priekš tiem kuriem nesenie notikumi Ukrainā radijuši dažādas aknu un taisnās zarnas problēmas vēlos ko atgādināt.
Ne tik ļoti tālajā pagātnē, kad nule bija beidzies, oficiali, 1. pasaules karš un Latvija pēksņi, kā daudziem likās, atradās izvēles prikšā- pievienoties jaunuzceptajai Iļjiča Padomijai vai padevīgi bučot roku Bermonta karaspēkam un turpināt dzīvot zem Vācu tupeles. Atradās nieka 10 tūkstošu puiku un vīru, kuri bija gatavi cīnīties, cīnīties līdz galam, jo brīvības garša jau bija nogaršota. Un viņiem bija piedrāst , ka jāskrien pretim vācu ložmetējiem, jo vecā dzīve vienkārši vairs nebija dzīvošanas vērta!
Un viņiem izdevās izcīnīt to Latvijas teritoriju uz kuras pamata vēl šodien atrodas valsts ar mazāk kā 2 miljoniem iedzīvotāju, ne daudzām tautām ir tāda greznība, kā sava valsts priekš mazāk kā diviem miljoniem.
Bet lai kādi viņi nebūtu cīnītāji garā tiem nebija ar ko iet kaujā un šeit nāca talkā toreizējā Lielbritānijas impērija kuras, itkā, aizkavējušies kara kuģi tajā brīdī atradās Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem.
Tie Latvijas brīvības cīnītājiem netik kā deva karabīnes, bet arī artilērijas atbalstu.
Tas ir tikai kārtējais pierādijums, ka revolūcijas nenotiek no pārlieku labas dzīves un bez palīdzības no malas. Un varam tikai iedomāties ko mūsdienu iekšu dzesētāji brēktu par Latvijas brīvības cīņu provokatoriem, narkomāniem un Britu aģentiem, kas iefiltrējušies starp Latviešiem.

pārpublicēts no draugiem