šad un tad uznāk vēlme būt tādai īstai dāmai. nevis cacai, bet īstai dāmai uz vienu dienu. pusmētelīti, svārciņus līdz celītim, kas uz beigās sašaurinās un iežmiedz slaido vidukli tik cieši kā korsete, kājās augstpapēžu zābaciņus līdz potītēm, rokās ārt deco stila somiņu bez siksniņas. doties lēnā pastaigā cauri Vecrīgai, iegriezties kādā jaukā restorānā, lēni nolikt somiņu uz galdiņa, tad tik pat lēni pagriezt galvu pret pienākušo oficiantu, ieskatīties dziļi acīs un klusā balsī pasūtīt melnu kafiju, ko lēni, jo lēni malkotu kavējoties atmiņās.
vakarā pārnākt mājās un noņemt masku. uzvārīt kakao ar pienu un ielīst zem segas, bet fonā ieslēgt maigu regeju.