Pegijas · Lī · interjers

izrādījās, ka neiederīgi mēs tur bijām divi - arī krievu meitene, kas dzēra vīnu pie bāra. Itkā ar visām netīkamajām pazīmēm apveltīta, acīmredzami dārgā bolero tipa kažokādu jaciņā krietni virs jostasvietas, piegulošās ādas biksēs, no jostiņas blīvā kārtā karājas blinga krāsas aksesuāri, garos zābakos ar piešiem, stipri tonēta, graboši rotāta un pamatīgi iesmaržināta. Pretējā pusē vulgāri uzspēlētā manierē desmit jaunas kantoristes svinēja kaut kādus savus panākumus, apteksnis zēns ar glamūro rokaspulkstenīti pārstāv to skumjo veidu, kādā, piemēram, trolejbusu konduktori un muzeju uzraudzes neatturas realizēt savu, kaut niecīgo varu pār klientu.
Sabozies izgāju uzpīpēt un tūlīt pat blakus nostājās arī krievu meitene un palūdza uguni savai Slim. Lietus un brāzmas spieda pieliekties viņai pavisam tuvu, izveidojot to ārkārtīgi intīmo aizvējiņu starp mūsu miesām ap viņas cigaretes galu un manu šķiltavu caurumiņu, no kura jāparādās liesmai. Kādu brīdi vilcinājos, baidoties, ka viņas lipīgā parfīma aura varētu izrādīties eksplozīva.
"благодарью Вас. Можно с Вами рядом постоять?". Mēmi paraustīju plecus, tādā veidā atbildot kāpēc ne, man vienalga.
Gluži blakus viņa tomēr nenostājās, bet kaut kur cieši iepakaļ aiz labā pleca, kā aizvējā. Pēc pāris lēniem dūmiem nodzēsa knapi iesākto cigareti, brīdi nostājās manā redzes laukā, atvadījās un aizgāja neredzot, kā es viņai nopakaļ tikpat mēmi paklanos.