Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Es izdomāju, es domāju, domāju gluži kā suns funs un izdomāju. Ka ņemot vērā, ka vispār esmu tāds diezgan spontānas, iracionālas rīcībās cilvēks, kurš pa lielam uzskata, ka vajag darīt un ļauties domām un izjūtām, nevis tikai prātam. Un , lai gan nācies ieskriet ar sienu pierē, uzskatu, ka tā ir vienīgā pareizā dzīves uztvere. Tātad esmu nolēmis to, ka es sev izvirzīšu kādus trīs jaunus mērķus dzīvē, tad laikam arī viņu kaut kāda mērā piedefinēšu nodefinēšu, jo pagaidām man ir tikai nojausmas par tiem. Pareizāk sakot ir divas naivas ieceres, bet pie viņām vēl jāpiestrādā mazliet praktiskāk un tikai tad.

Tomēr secinu, ka būs pagājis kāds gads, kopš neesmu ļavies kādai iegribai vēlmei, vai izvirzījis sev kādu mērķi. Tagad laikam tas būs jāsāk darīt. Nu katrā ziņā, man ir bijušas pāris vēlmes un mērķi un mazas cerības, ko patiesībā dīvainā kārtā tomēr esmu paveicis. Esmu nonācis līdz darbam, kas man pat ļoti patīk. Industrijā (industrija vispār ir fascinējošs vārds kuru es ļoti mīlu), kas mani intresē un fascinē. Esmu tomēr nolauzis savas mācības, sen gan, bet tomēr viņas pieveicu un ar laiku iegūtās zināšanas tomēr nāk man talkā. Vismaz es vēlos tā domāt.

Nu katrā ziņā varbūt šie mērķi nebūš tik cēli kā klubs zēniem no citas varīvīksnes puses „Bolls”, bet vismaz ir mērķis izveidot mērķus un piestrādāti nedaudz pie tiem. Savādāk sākšu dzīvot uz reālās pasaules, pieslieties tikai reāliem mērķiem, un mans tēvs vairs nevarēs teikt, kad dzīvoju tikai pa mākoņiem. Un tad jau varis arī dzīvot tik interesanti nebūs.