Es nevaru dzīvot vasarā, vakaros tā velk uz asarām...
Tik savādi tie siltie vasaras sākuma vakari, kad lēnām zied ceriņi, pirkstos saberzta bērza lapa maza smaržo pēc pirts un prasās rāvaina purva ūdens. Kad vienatnē, sirdī tā iesmeldz, un smarža gaisā, kad divatā... gribas palikt tepat. Negaidīt tumsu, negaidīt rītu, palikt un būt. Siltā vasaras vakarā, divatā.
|