> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 23., 2005

00:51 - Lookback Vakar bij bunga dzimšanas dienas svinības iekš mūsu pašu mīļās skoliņas, par kuru pat tika uzsaukts īpašs tosts! ;D Uh, tāda pasēdēšana, patusēšana ar labi pazīstamiem, mīļiem, foršiem draugiem - skolasbiedriem, ir ļoti, spēcinoša un pozitīvi uzlādējoša! Draugi - tā ir superīgākā lieta pasaulē! :) Tiešām aizpildīta diena!!bunga paldies arī, ka pamatīgi uzlaboji man garastāvokli no rīta :] Tur pilnīgi mierīgi var nosēdēt no pusdeviņiem rītā līdz pusdesmitiem (un arī daudz vēlāk), un pa to laiku kārtīgi sasmelties zinības, kārtīgi paēst (te izlīdz blakusesošā Maxima, kas no mūsu skolas audzēkņiem vien pārtiek, man liekas ;D), un kārtīgi atpūsties un izklaidēties. Jau otrais gads būs drīz cauri, un tad vēl 2 būs palikuši... Jau tagad jūtu, ka turpmākajā dzīvē pēc tam man tās pietrūks, tā kā nevienas citas skolas, kurās esmu mācījusies iepriekš. Vislaik sev atgādinu, ka esmu apņēmusies savilkt mācības kārtīgi, jo tiešām ir labāka sajūta, kad kāda labāka atzīmīte trāpās, un pēdējā laikā, pašai sev par pārsteigumu, itin viegli sanāk tādas zolīdas atzīmes sapelnīties ar! Vienkārši mazāk pasēdēt pie kompja un drusku vairāk pie rakstāmgalda pa grāmatām paurķēties vakaros, nodot darbus laikā un arī stundās rūpīgāk pastrādāt, un pat pašapziņa sāk celties no saņemtā novērtējuma :) Un tas, savukārt, ir liels stilmuls censties arvien vairāk un vairāk :] Nez, kā citiem, bet man toč tā ir :] Tāpēc es neatbalstu to sistēmu, par ko jau rakstīju kādu laiku atpakaļ par prakses darbiem. Neatbalstu to metodi, iešņāpt sliktu atzīmi, nolasīt morāli, sabojāt garastāvokli un vēl vairāk iedragāt pašapziņu ar bezcerīgu attieksmi, sak, ko tu te nāc, nekas tev nesanāks, ej strādāt vai ej uz vakarskolu. Protams, ka tā tak ir vēl grūtāk kaut ko saprast un izdarīt, ja tā jau zūd ticība saviem spēkiem un tie tiek vēl vairāk noniecināti. Ok, aizrunājos jau. Bet tā ir sūrstoša tēma. Es jau sak - cenšos no tā izvairīties, kā vien protu, lai mani šāds liktenis nepiemeklē. Šodien pastāvēju Daugavmalā pie skolas par spīti šausmīgajam aukstumam, un paskatījos saulrietu. Sapņoju par to, kā ir vasarā, ka var stundām un stundām tā stāvēt un domāt, domāt par visu ko, sarunāties ar sevi, pieņemt visādus svarīgus lēmumus, analizēt notikumus, un arī vienkārši skatoties rietošajā saulē, domās lūgties kādam piedošanu par kādu muļķību, ko izdarīju. Es vispār esmu sākusi veltīt pārāk maz laika manam vismīļākajam un vistuvākajam cilvēciņam, kurš ilgojas būt ar mani vienatnē - sev pašai!! Būs jādara kaut kas lietas labā, bet to es ar sevi vēl sarunāšu. Arvien biežāk domās dzīvojos pa savu dzīvoklēnu. Asinis sāk vārīties, kad iedomājos, kā tur varētu izskatīties pēc neilga laiciņa, kad varētu arī palikt siltāks... Vai die, bet tiešām nav ilgi vairs palicis!! Pēc mēneša jau Lieldienas!! Ārprāc, nu tiešām tā ziema būs pārdzīvota.... Neticās pilnīgi ;D Vēl man šodien ļoti uzlaboja garastāvokli fakts, ka internetā laimīgas nejaušības dēļ uzgāju vienu īpašu personu, par ko neko nezināju ļoti daudzus gadus, bet nu varbūt atkal uzzināšu :) Ak dies, kā laiks skrien.... Ak jā, un trešdiena arī klāt, ar visu Hamletu ;D Vakar man bij ļoti jauks sapnis, kas atstāja lielu iespaidu, un es sāku domāt un apsvērt, kas tad man ir tuvāks: virtuālās realitātes dzīve un mana vieta virtuālajā sabiedrībā, vai arī mana pašas sapņu valstības burvība. Man mani sapņi ir tik reālistiski un dzīvi, ka, sapņojot, ārkārtīgi grūti sev iestāstīt, ka es tiešām tikai sapņoju! Līdz ar to, sapņošana ir varens piedzīvojums!! Bet abām minētajām lietām ir dots viens diennakts laiks, bet atšķirīgas telpas, un jāmēģina to visu saskaņot un sakārtot, tā teikt, atrast kompromisu :] Ok, sirde izkratīta, rakstītvēlme kaut cik apmierināta, nu ta saņemšos un došos uz to Čučmuiž! :D P.S. Būs jāizdomā labāks nosaukums «čučumuižai» jeb miega valstībai... Any special ideas...? ;D Garastāvoklis:: ļoti jauks, tiešām Mūzika: The Calling - We're forgiven

(saki)