|
|
|
Februāris 23., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 00:51 - Lookback
Vakar bij bunga
dzimšanas dienas svinības iekš mūsu
pašu mīļās skoliņas, par kuru pat tika uzsaukts īpašs tosts! ;D Uh,
tāda pasēdēšana, patusēšana ar labi pazīstamiem, mīļiem, foršiem
draugiem - skolasbiedriem, ir ļoti, spēcinoša un pozitīvi uzlādējoša!
Draugi - tā ir superīgākā lieta pasaulē! :) Tiešām aizpildīta diena!!bunga paldies arī, ka pamatīgi uzlaboji man garastāvokli no rīta :]
Tur pilnīgi mierīgi var nosēdēt no
pusdeviņiem rītā līdz pusdesmitiem (un arī daudz vēlāk), un pa to laiku
kārtīgi sasmelties zinības, kārtīgi paēst (te izlīdz blakusesošā
Maxima, kas no mūsu skolas audzēkņiem vien pārtiek, man liekas ;D), un
kārtīgi atpūsties un izklaidēties. Jau otrais gads būs drīz cauri, un
tad vēl 2 būs palikuši... Jau tagad jūtu, ka turpmākajā dzīvē pēc tam
man tās pietrūks, tā kā nevienas citas skolas, kurās esmu mācījusies
iepriekš.
Vislaik sev atgādinu, ka esmu
apņēmusies savilkt mācības kārtīgi, jo tiešām ir labāka sajūta, kad
kāda labāka atzīmīte trāpās, un pēdējā laikā, pašai sev par
pārsteigumu, itin viegli sanāk tādas zolīdas atzīmes sapelnīties ar!
Vienkārši mazāk pasēdēt pie kompja un drusku vairāk pie rakstāmgalda pa
grāmatām paurķēties vakaros, nodot darbus laikā un arī stundās rūpīgāk
pastrādāt, un pat pašapziņa sāk celties no saņemtā novērtējuma :) Un
tas, savukārt, ir liels stilmuls censties arvien vairāk un vairāk :]
Nez, kā citiem, bet man toč tā ir :] Tāpēc es neatbalstu to sistēmu,
par ko jau rakstīju kādu laiku atpakaļ par prakses darbiem. Neatbalstu
to metodi, iešņāpt sliktu atzīmi, nolasīt morāli, sabojāt garastāvokli
un vēl vairāk iedragāt pašapziņu ar bezcerīgu attieksmi, sak, ko tu te
nāc, nekas tev nesanāks, ej strādāt vai ej uz vakarskolu. Protams, ka
tā tak ir vēl grūtāk kaut ko saprast un izdarīt, ja tā jau zūd ticība
saviem spēkiem un tie tiek vēl vairāk noniecināti. Ok, aizrunājos jau.
Bet tā ir sūrstoša tēma. Es jau sak - cenšos no tā izvairīties, kā vien
protu, lai mani šāds liktenis nepiemeklē.
Šodien pastāvēju Daugavmalā pie
skolas par spīti šausmīgajam aukstumam, un paskatījos saulrietu.
Sapņoju par to, kā ir vasarā, ka var stundām un stundām tā stāvēt un
domāt, domāt par visu ko, sarunāties ar sevi, pieņemt visādus svarīgus
lēmumus, analizēt notikumus, un arī vienkārši skatoties rietošajā
saulē, domās lūgties kādam piedošanu par kādu muļķību, ko izdarīju.
Es vispār esmu sākusi veltīt pārāk maz laika manam vismīļākajam un vistuvākajam cilvēciņam, kurš ilgojas būt ar mani vienatnē - sev pašai!! Būs jādara kaut kas lietas labā, bet to es ar sevi vēl sarunāšu.
Arvien biežāk domās dzīvojos pa savu dzīvoklēnu. Asinis sāk vārīties,
kad iedomājos, kā tur varētu izskatīties pēc neilga laiciņa, kad varētu
arī palikt siltāks... Vai die, bet tiešām nav ilgi vairs palicis!! Pēc
mēneša jau Lieldienas!! Ārprāc, nu tiešām tā ziema būs pārdzīvota....
Neticās pilnīgi ;D
Vēl man šodien ļoti uzlaboja garastāvokli fakts, ka internetā laimīgas
nejaušības dēļ uzgāju vienu īpašu personu, par ko neko nezināju ļoti
daudzus gadus, bet nu varbūt atkal uzzināšu :) Ak dies, kā laiks
skrien.... Ak jā, un trešdiena arī klāt, ar visu Hamletu ;D
Vakar man bij ļoti jauks sapnis, kas atstāja lielu iespaidu, un es sāku
domāt un apsvērt, kas tad man ir tuvāks: virtuālās realitātes dzīve un
mana vieta virtuālajā sabiedrībā, vai arī mana pašas sapņu valstības
burvība. Man mani sapņi ir tik reālistiski un dzīvi, ka, sapņojot, ārkārtīgi
grūti sev iestāstīt, ka es tiešām tikai sapņoju! Līdz ar to, sapņošana
ir varens piedzīvojums!! Bet abām minētajām lietām ir dots viens
diennakts laiks, bet atšķirīgas telpas, un jāmēģina to visu saskaņot un
sakārtot, tā teikt, atrast kompromisu :]
Ok, sirde izkratīta, rakstītvēlme kaut cik apmierināta, nu ta saņemšos un došos uz to Čučmuiž! :D
P.S. Būs jāizdomā labāks nosaukums «čučumuižai» jeb miega valstībai... Any special ideas...? ;D
|
Reply
|
|